Slimību attīstība Latvijā
Raksturojot demogrāfisko situāciju Latvijā, jau kopš 1991. gada iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums ir negatīvs, t.i., mirušo skaits valstī pārsniedz dzimušo skaitu. Salīdzinājumā ar 1987. gadu, kad dzimstība bija visaugstākā visā pēckara periodā, tā samazinājusies par 41%. (1995. gadā dzimuši 21 641; 1994. gadā - 24 256; 1987. gadā - 42 135 bērni). Dzimstības kritums saistīts gan ar ekonomiskās krīzes padziļināšanos, gan ar laulību nestabilitāti. Ģimenes sairšana paaugstina saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgiem audzējiem, tuberkulozi un diabētu, kā arī pašnāvības risku. Stress vājina visas organisma aizsargsistēmas. No 1990. gada Latvijā paaugstinājusies mirstība. Novērojama arī iedzīvotāju mūža ilguma lejupslīde.Vidējais paredzamais mūža ilgums (1993. gadā)
Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, 1994. gadā dzimušo paredzamais mūžs ir 60.7 (vīriešiem) un 72.9 (sievietēm) gadi, t.i., par 10 - 12 gadiem īsāks nekā Eiropas Kopienā un Ziemeļvalstīs. Sievietes Latvijā pārdzīvo vīriešus par 13 gadiem, kamēr Eiropas Kopienas un Ziemeļvalstīs - tikai par 6-7 gadiem. Galvenie mirstības cēloņi Latvijā 1993.-1995. gadā Visbiežāk (56 %) nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības. Otrajā vietā ir mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem. Arī nedabīgās nāves gadījumu Latvijā ir krietni vairāk nekā citās Eiropas valstīs. Ievērojami pieaudzis transporta negadījumos bojā gājušo, noslepkavoto un pašnāvnieku skaits. Visvairāk pašnāvību izdarījuši 40-60 gadu veci cilvēki, vīrieši piecreiz biežāk nekā sievietes. Pieaug bērnu un pusaudžu pašnāvnieku skaits. Pēdējos 5 gados 1.7 reizes palielinājusies mirstība no infekcijām, 1.4 reizes - no gremošanas orgānu slimībām, 1.2 reizes - no elpošanas orgānu slimībām. SASLIMSTĪBA Vienu no vadošajām vietām no vadošajām vietām ieņem elpošanas orgānu slimības (ieskaitot akūtās): 137 saslimšanas gadījumi uz 1 tūkst. pieaugušo slimnieku, 353 uz 1 tūkst. pusaudžu un 678 uz 1 tūkst. bērnu. 38.4% ambulatoro slimnieku slimo tieši ar elpošanas orgānu slimībām. Ir palielinājusies gan saslimstība, gan mirstība ar pneimoniju. Vairāk nekā 60% no tiem bija darbspējas vecumā: 15-60 gadu. Tas liek pievērst uzmanību medicīniskās palīdzības pieejamībai un kvalitātei. Pie rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju dzīves līmeni saistībā ar medicīniskās aprūpes pieejamību un kvalitāti, pieder arī sociāli bīstamo slimību izplatība. Latvijā turpina palielināties seksuāli transmisīvo slimību biežums. Pieaugusi saslimstība ar mikrosporiju, trihofitiju un kašķi, īpaši bērniem. Sarežģīts ir stāvoklis ar ērču encefalītu. Saslimstības rādītājs ir viens no visaugstākajiem pasaulē - 53 uz 100 tūkst. iedzīvotāju gadā. Saslimstība ar atsevišķām infekciju slimībām Latvijā 1993.-1996. gadā.Pēc LR Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas materiāliem (Vides veselības rīcības plāns, 1998).
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|