Fakti par veselības
stāvokli pasaulē
Cilvēku
skaits pasaulē:
| 1955.g. |
2,8 biljoni |
| 1998.g. |
5,8 biljoni |
| 2025.g. |
8 biljoni |
Pieaugums apmēram 80 miljonu cilvēku/gadā
Dzīves
vieta:
| Gads |
Lauki,
viensētas |
Pilsēta |
| 1955.g. |
68% |
32% |
| 1995.g. |
55% |
45% |
| 2025.g. |
41% |
59% |
Dzimstība:
1997.g. ik dienas dzimst 365 000 bērnu, mirst 140 000 cilvēku,
cilvēku skaits pasaulē palielinās par 220 000 katru dienu.
| Šodienas
cilvēci veido: |
| bērni līdz 5 gadiem |
613 milj. |
| vecums 5-19 gadi |
1,7 biljoni |
| 20-64 gadi |
3,1 biljons |
| virs 65 gadiem |
390 milj. |
Proporcija starp pensijas vecuma cilvēkiem (virs 65 gadi) un katriem 100
jauniem cilvēkiem (zem 20 gadiem)
| Gads |
Attiecība |
| 1955. |
12/100 |
| 1995. |
16/100 |
| 2025. |
31/100 |
Cilvēku skaita pieaugums 1995-2025.g. ir:
| bērni zem 5 gadiem |
0,25% gadā |
| virs 65 gadiem |
2,6% gadā |
Dzīves ilgums
| Gads |
Vecums gados |
| 1955. |
48 |
| 1995. |
65 |
| 2025. |
73 |
Prognozē, ka 2025.gadā nevienā valstī sagaidāmais dzīves
ilgums nebūs zemāks kā 50 gadi.
Pašlaik vairāk nekā 50 milj. cilvēku dzīvo valstīs, kur
mūža vidējais ilgums ir mazāks nekā 45 gadi, 5 biljoni 120 valstīs – vairāk nekā
60 gadi.
Nāve
gadījumu skaits (%) atkarībā no cilvēku vecuma
Gads |
Zem 5 gadiem |
5 – 12 gadi |
20 – 64 gadi |
virs 65 gadiem |
| 1955. |
40 % |
10 % |
28 % |
21 % |
| 1995. |
21 % |
7 % |
29 % |
43 % |
| 2025. |
8 % |
3 % |
27 % |
65 % |
Galvenie
nāves cēloņi 1997. gadā no 52,2 milj. gadījumiem:
| Izraisītājs |
Mirušo
skaits |
| Infekcijas un
parazītu izraisītās saslimšanas: |
17.3
milj. |
- akūtās augšējo elpošanas ceļu slimības
|
3.7 milj. |
|
2.9 milj. |
|
2.5 milj. |
|
2.3 milj. |
|
1.5 – 2.7 milj. |
| Sirds-asinsvadu
slimības: |
15.3
milj. |
|
7.2 milj. |
|
4.6 milj. |
|
3 milj. |
| Vēzis |
6.2
milj. |
|
1.1 milj. |
|
765 000 |
- resnās un taisnās zarnas vēzis
|
525 000 |
|
525 000 |
|
385 000 |
| Respiratorās
saslimšanas (g-k. plaušu slimības) |
2.9
milj. |
| Pirmsdzemdību
saslimšanas |
3.6
milj. |
 |
Infekcijas slimības
pārsvarā sastopamas jaunattīstības valstīs. Attīstoties ekonomikai neinfekciozās
saslimšanas kļūst izplatītākas. To nosaka arī piemērošanās “rietumnieku”
dzīvesveidam, kuru, savukārt, pavada tādi riska faktori kā smēķēšana, augsta tauku
satura diēta, aptaukošanās un sportisko aktivitāšu trūkums. |
|
Attīstītām valstīm
raksturīgas tieši neinfekciozās saslimšanas. Var minēt arī tādu slimību
attīstību kā sirds slimības un triekas, kā arī vēža gadījumu skaita pieaugšana. |
|
Apmēram 1.8 milj. pieaugušo
1997. gadā miruši no AIDS. |
|
Prognozē, ka pasaulē
diabēta gadījumu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (no 143 milj.
gadījumu 1997. gadā līdz 300 milj. 2025. gadā). Šīs saslimšanas galvenokārt
saistītas ar pareiza uztura neievērošanu un nepareizu dzīvesveidu. |
|
Vēzis visu laiku
paliek kā viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Tikai 1/3 no visiem
konstatētajiem vēža gadījumiem ir izārstēta – pateicoties agrīnai diagnostikai un
efektīgai ārstēšanai. Prognozē, ka 2025. gadā vēža saslimšanu skaits pieaugs
jaunattīstības valstīs, kā arī nemainīsies un varbūt nedaudz samazināties valstīs
ar augstu industrializācijas līmeni.
- Plaušu vēža un taisnās un resnās zarnas vēža
attīstība pārsvarā saistīta ar cilvēka dzīvesveidu (ar smēķēšanu un nepareizu
uzturu). Plaušu vēzis palielinās sievietēm, kas dzīvo industrializācijas valstīs,
bet kuņģa vēzis samazinās galvenokārt, pateicoties kvalitatīvākajai pārtikai
(pārtikas produktu pareizai konservēšanai), pareiza uztura normu ievērošanai.
- Dzemdes kakla vēzis – sagaidāms, ka samazināsies
attīstītās valstīs (pateicoties regulārām profilaktiskajām apskatēm – veselības
pārbaudēm), taču jāatzīmē, ka jaunattīstības valstīs šīs saslimšanas jau
četrkārtīgi pārsniedz attīstīto valstu saslimšanu skaitu.
- Aknu vēzis
– samazināsies, pateicoties pašreizējai un nākotnē paredzētajai
imunizācijai pret hepatīta B vīrusu.
|
|
Kopumā vairāk nekā 15 milj.
pieaugušo (20 – 64 gadi) mirst katru gadu. Daudzi nāves gadījumi ir priekšlaicīgi
un būtu novēršami. |
|
Starp pāragriem nāves
gadījumiem var atzīmēt arī nāves gadījumus dzemdībās (585 000 gadījumu katru
gadu) un jaunpiedzimušo bērnu nāvi. Jāatzīmē, ka riska pakāpe grūtniecēm ir
(Eiropā 1:1400; Āzijā – 1:65; Āfrikā – 1:16) |
“Fifty facts from World Health Report 1998”
http://www.who.org/whr/1998/factse.shtml
