 |
|
Aleksandrs Zāmelis
Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. gada 25. augustā Trikātā Jaunvāles Norveļos. Bērnība pagājusi Viļņas apgabalā, kur tēvs strādāja par veterinārārstu. 1914. gada pavasarī beidzis II Viļņas valsts ģimnāziju un iestājies Pēterpils universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē kur studējis dabaszinātnes. Pēc 1917. gada revolūcijas A. Zāmelis atgriežas Latvijā. No 1920. gada 1. februāra A. Zāmelis ir palīgasistents Latvijas universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes sistemātiskās botānikas katedrā. 1921. gadā šajā fakultātē viņš nokārto valsts eksāmenus un iesniedz kandidāta darbu. No 1922. gada viņš ir asistents, bet no 1925. gada privātdocents. 1941. gadā, sakarā ar ievēlēšanu Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā par štata docentu botānikā, A. Zāmelis LU paliek par ārštata docentu. Viņa doktora disertācija bija veltīta krustziežu dzimtas augu krustošanās pētījumiem. Šo disertāciju A. Zāmelis aizstāv 1942. gadā. A. Zāmelis mirst 1943. gada 7. septembrī 46 gadu vecumā. Apglabāts Siguldas kapos. Par A. Zāmeļa pāragro nāvi prof. H. Skuja nekrologā raksta: “Viņa agrā nāve nozīmē ne tikai smagu zaudējumu jauniem pētījumiem dabaszinātnēs Latvijā, bet arī botānikā un iedzimtības mācībā vispār”. A.Zāmeļa pētījumi Latvijas florā aptver plašu jautājumu loku. Īpašu uzmanību viņš veltījis tādām sistemātiskā ziņā sarežģītām augu ģintīm kā rasaskrēsliņi (Alchemilla) un silpurenes (Pulsatilla). Aprakstījis zinātnei jaunas rasaskrēsliņu sugas Alchemilla alechinii un Alchemilla excentrica. Sastādījis noteikšanas tabulu Baltijā sastopamajām rasaskrēsliņu sugām. Sīkāk pētījis meža silpurenes - Pulsatilla patens formas, aprakstījis vairākas zinātnei jaunas formas. Rakstījis arī par Latvijā reti sastopamu augu sugām un to izplatību: dzelteno kurpīti - Aconitum lycoctonum, grīņu sārteni - Erica tetralix, jūrmalas zilpodzi - Eryngium maritimum, vairoga palēpi - Limnanthemum nymphaeoides, mušu ofrīdu - Ophrys muscifera, meža jāņeglīti - Pedicularis silvatica. A.Zāmelis, risinot dažādus augu sistemātikas jautājumus kopā ar morfoloģiski - anatomiskām un ģeogrāfiski - ekoloģiskām metodēm pielietoja arī dažādas ģenētikas metodes, it īpaši krustošanu. Tādi ir pētījumi par par dažādām krustziežu dzimtas augu sugām, kā arī par tādām ģintīm kā begonijas - Begonia, augstiņi - Erythraea, filadelfi - Philadephus, silpurenes - Pulsatilla, rozes - Rosa, vijolītes - Viola, kas veikti kopā ar studentiem. Noskaidrota krustošanās loma jaunu sugu veidošanās gaitā minētajās ģintīs, kā arī tādās ģintīs kā pulkstenītes - Campanula, karagānas - Caragana, dedestiņas - Lathyrus, rezēdas - Reseda u.c. A.Zāmelis ieveda jēdzienu “monoģenēze” ar ko apzīmēja īpatņu veidošanos tikai ar viena vecāku īpatņa hromosomām, gan bez apaugļošnās, gan arī ar apaugļošanos, bet tad viena vecāku īpatņa hromosomām aizejot bojā . Šāda tipa jaunu īpatņu veidošanās pētīta tādās ģintīs kā velnāboli - Datura, uzpirkstītes - Digitalis, duesnejas - Duchesnea, retēji - Potentilla u.c. Noskaidrota pašneauglības un pašneauglības iedzimtība kurvjziežu dzimtas augiem kā arī tādās ģintīs kā centrantes - Centhranthus, iberes - Iberis, lilijas - Lilium. ābeles - Malus, nemēzijas - Nemesia, filadelfi - Philadelphus,rozes - Rosa, deviņvīrspēki - Verbascum, veronijas - Veronica u.c. Plazmas loma iedzimtībā pētīta begoniju - Begonia ģintī, bet ziedu krāsas iedzimtība begoniju - Begonia, pulkstenīšu - Campanula, centranu - Centhranthus, pērkoneņu - Erysimum, nemēziju - Nemesia, floku - Phlox, sirēniju - Syrenia, devinvīrspēku - Verbascum,vijolīšu - Viola u.c. ģintīs. Vīkallapu krāsas iedzimtība pētīta salmeņu - Helychrysum ģintī, ogu krāsas iedzimtība nakteņu Solanum ģintī. Rentgenomorfozes iegūtas pētot rentgenstaru ietekmi uz ipomeju - Ipomoea un zirņu - Pisum ģinšu augu attīstību. Jaunas dekoratīvo augu šķirnes iegūtas tādās ģintīs kā begonijas - Begonia, rozes - Rosa, filadelfi - Philadelphus u.c. Kopā ar A.Melderi veikti jānogu - Ribes ģints sugu kā arī dažādu labību, t.sk. rīsu un sojas krustojumi. Veicis pētījumus arī ar Latvijas savvaļas pelēm, skaidrojot spalvu krāsas un psihisko īpašību iedzimtību. Vācis materiālus Latvijas ģenofloristikai. Par veiktajiem pētījumiem augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenetikā plaši rakstījis gan vietējā, gan arī ārzemju periodikā. A.Zāmeļa populārzinātniskie raksti iespiesti Latviešu konversācijas vārdnīcā, žurnālos Daba, Daba un Zinātne, laikrakstā Brīvā Zeme u.c. No 1931. gada darbojās pie referatīvā žurnāla Resumptio Genetica, kas iznāca Hāgā, Holandē.
| ||||||||||||||||||||||||||||
|
