Laima Tabaka

Laima Tabaka dzimusi 1924. gada 16. oktobrī Sankt-Pēterburgā ģeologa Vernera Melnalkšņa ģimenē. 1944. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, un Laima sāka mācīties Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, kur vēlāk specializējās botānikā. Diplomdarbu Laima izstrādāja par Salacas pļavu veģetāciju un fakultāti beidza 1949. gadā. Pēc tam jaunā speciāliste zināšanu apgūšanu turpināja M.V.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Ģeobotānikas katedrā, kur profesoru S.Stankova un S. Tjuremnova vadībā izstrādāja disertāciju par Ķemeru apkārtnes purvu veģetāciju, kuru sekmīgi aizstāvēja 1954. gadā. Bet jau kopš 1953. gada viņa strādāja Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūtā kur arī aizritēja visi zinātnieces darba gadi līdz pat aiziešanai pensijā 1993. gadā. Taču arī vēl pēc 1993. gada viņa aktīvi piedalījās botāniskās pētniecības darbā. Mirst 2000. gada 13. jūlijā, apglabāta Rīgā, Raiņa kapos.

1973. gadā viņa kļūst par Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vadītāju. Zinātniskās darbības sākumā L. Tabaka turpina pētījumus par purvu veģetāciju. Šos pētījumus viņa veic kopīgi ar Mariju Galenieci.

Pagājušā gadsimta 60.-os gados L. Tabaka piedalās pētniecības darbā, kas bija saistīts ar Latvijas veģetācijas kartēšanu un rajonēšanu. Jau šī lielā darba sākumā viņa kļuva par galveno kartēšanas darbu vadītāju. Viņa arī izstrādāja Latvijas ģeobotāniskās rajonēšanas galvenos principus. Latvijas teritoriju iedalīja 8 ģeobotāniskos rajonos.

Jau vēlāk, sākot ar 1970. gadu L. Tabakas vadībā Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas botāniķi sāka risināt jaunu zinātniskā darba tēmu “Latvijas vaskulāro augu flora”, kuras svarīgumu un nozīmīgumu vadītājai izdevās pierādīt toreizējai ZA vadībai. Veicot pētījumus par Latvijas ģeobotānisko rajonēšanu bija uzkrāts plašs materiāls par ģeobotānisko rajonu augu valsti. Šo materiālu vēlāk pa atsevišķiem ģeobotāniskiem rajoniem apstrādāja, apkopoja un publicēja atsevišķās grāmatās. Pirmā - “Latvijas PSR flora un veģetācija Piejūras zemiene”(krievu val.) iznāca 1974. gadā, bet pēdējā “Latvijas flora un veģetācija. Zemgales ģeobotāniskais rajons” (latv. val.) 2001. gadā. Ekspedīcijās vāca, krāja un izveidoja plašu floras herbāriju, kurš atspoguļoja Latvijas floras sastāvu mūsdienās. No 150000 herbārija eksemplāriem, kas glabājas Botānikas laboratorijā apmēram 15000 jeb 1/10 ievākusi L. Tabaka - arī retas un aizsargājamas augu sugas. Floras un tās bagātību aizsardzība nepārtraukti bija L. Tabakas uzmanības centrā. No 1978. gada tas bija darbs pie Latvijas PSR Sarkanās grāmatas sastādīšanas. Iespiesta Latvijas PSR Sarkanā grāmata iznāca 1985. gadā. L. Tabakas vadībā Botānikas laboratorijas un citu zinātniski-pētniecisko un augstskolu botāniķi apkopoja visus pieejamos datus par aizsargājamo augu izplatību Latvijā. Šo pētījumu rezultāti publicēti 4 atsevišķās grāmatās “Latvijas PSR horoloģija”(krievu val.) no 1978.-1986. gadam.

L. Tabaka aktīvi sadarbojās ar Igaunijas un Lietuvas botāniķiem sagatavojot Baltijas valstu floras konspektu. Viņa bija ietverta arī Zviedrijā izdotās Baltijas reģiona Sarkanās grāmatas izdošanas komitejā, kā arī piedalījās darbā pie PSRS Sarkanās grāmatas.

L. Tabakas nopelns ir arī tas, ka laikā no 1984. - 1992. gadam publicētas 7 monogrāfijas par Latvijas aizsargājamo dabas teritoriju florām. Divām pati L.Tabaka ir arī autore: Klāņu purvam un Cužu purvam. Un kur nu vēl citi raksti un publikācijas par floras aizsardzību un uzstāšanās konferencēs. Pavisam L. Tabakas publikāciju sarakstā ir 174 nosaukumi.

L. Tabaka aktīvi darbojās Vissavienības Botānikas biedrības Latvijas nodaļā, kur daudzus gadus bija priekšsēdētāja. Viņas vadībā izveidojās aktīva sadarbība ar Igaunijas un Lietuvas botāniķiem. Viena šādas sadarbības forma bija Baltijas botāniķu ekspedīcijas - konferences, kuras pārmaiņus rīkoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas botāniķi. Pavisam no 1952. - 1994. gadam ir notikusi 21 šāda ekspedīcija - konference. Šo ekspedīciju - konferenču organizācijas dvēsele Latvijā bija L. Tabaka. Šajās ekspedīcijās - konferencēs piedalījās arī botāniķi no Maskavas, Sankt-Pēterburgas, Doņeckas u.c. vietām. Tajās botāniķi varēja ne tikai papildināt savas zināšanas par Baltijas floru, bet arī apspriest darba metodikas un teorētiskus jautājumus.

L. Tabaka pārstāvēja Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūtu Vissavienības Zinātnes problēmu Padomē par tēmu "Augu valsts izmantošanas un aizsardzības bioloģiskie pamati", bija starptautiskās JUNESCO programmas MAB Vissavienības un Latvijas komitejas locekle, Vissavienības Botāniskā žurnāla redkolēģijas locekle, populārzinātniskās izdevumu sērijas “Daba un Mēs” atbildīgā redaktore.

Laima Tabaka bija izcila botāniķe, kuras darbu caurauž mīlestība pret Latvijas dabu, bet sadzīvē raksturo sirsnība, atsaucība un iejūtība pret darba biedriem.

Uz satura rādītāju