Heinrihs Leonhards Skuja

Heinrihs Leonhards Skuja dzimis 1892. gada 8. septembrī Majoros. Nobeidzis vietējo Labdarības skolu H.Skuja, vadoties no savām interesēm par dabu un ceļojumiem, devās ar kādu burinieku gadu ilgā braucienā līdz Rietumindijai un Meksikai. Pēc atgriešanās no 1910.-1912. gadam mācījās Latvijas vidusskolu vakara kursos. Tad vēl reiz devās pāri okeānam. Pēc tam kājām apceļojis Zviedriju, Vāciju, Holandi. Sākoties 1. Pasaules karam aizbraucis uz Baku, kur strādājis par tehniķi-zīmētāju. Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gada pavasarī ieskaitīts Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā par zīmētāju. Jāpiezīmē, ka H.Skuja bija izcils zīmētājs, kas ļoti noderēja ne vien dažādās dzīves situācijās, bet arī pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā. Pēc demobilizēšanās 1922. gadā iestājās LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Kā brīvklausītājs ar darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes algu flora” studentu darbu konkursā iegūst pirmo godalgu un, - pamatojoties uz Dekānu padomes lēmumu viņu ieskaita Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā. 1922. gadā viņš sāka strādāt par subasistentu Augu morfoloģijas un sistemātiskās botānikas institūtā. H. Skuja dabaszinātņu nodaļu beidz 1929. gadā ar vērtējumu “ļoti sekmīgi”. Turpmākajos gados, strādājot universitātē, H. Skuja veic plašus Latvijas algofloras pētījumus. 20. un 30. gados periodikā publicēti daudzi H. Skujas raksti par Latvijas aļģēm. galvenokārt LU Botāniskā dārza rakstos, lai gan atsevišķas publikācijas atrodamas arī ārzemju izdevumos. Pateicoties H. Skujas pētījumiem Latvijas aļģu florā sugu skaits palielinās no 200 uz 2300. H. Skuja Latvijā apraksta 50 zinātnei jaunas aļģu sugas un varietātes, 17 jaunas ģintis un 2 dzimtas. Par aļģu pētījumiem H. Skuja 1929. gadā saņem Kultūras fonda, bet 1931. gadā Kr. Barona prēmiju.

H.Skuja apstrādāja arī citu pasaules valstu un zemju aļģu materiālus: Vīnes ZA Ķīnas ekspedīcijas, vācu Centrālāzijas ekspedīcijas, vācu limnoloģiskās Zunda ekspedīcijas, Grieķijas un Mazāzijas ekspedīcijas, Birmas ekspedīcijas materiālus. Viņa dabaszinātņu doktora disertācija bija: “Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. To viņš aizstāvēja 1943. gada 14. oktobrī.

1944. gadā H. Skuja emigrēja uz Zviedriju. Tur no 1947. gada bija asociētais profesors Upsalas Universitātē, kur strādāja līdz aiziešanai pensijā 1961. gadā.

Darba gados Upsalas Universitātē H.Skuja veica plašus Zviedrijas saldūdens aļģu pētījumus par ko uzrakstītas daudzas publikācijas, bet 1948. gadā publicēta liela monogrāfija “Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland”.

1958. gadā Upsalas Universitātē viņam piešķir doctor honoris causa, bet 1962. gadā par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā Bjerkena (Björken) godalgu

H. Skuja mirst 1972. gada 19. jūlijā Zviedrijā, Upsalā.

Kopumā H. Skuja aprakstījis zinātne i vairāk nekā 700 jaunas aļģu sugas, 30 aļģu ģintis, 15 dzimtas, 1 jaunu rindu un 1 jaunu nodalījumu.

Uz satura rādītāju