 |
|
Nikolajs Malta
N. Malta dzimis 1890. gada 12. februārī Krustpilī. Pirmā N. Maltas skola ir Sāvienas pamatskola, tai no 1901.-1908. gadam seko Rīgas pilsētas reālskola. Tajā pat gadā jaunais cilvēks uzsāk studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā. Studiju laikā N.Malta strādāja zinātnisko darbu pie M. Centneršvera un vēlāk arī par palīgasistentu P. Valdena laboratorijā. Pēdējos studiju gados arvien vairāk pievērsās botānikai, Latvijas teritorijas floras pētīšanai. Kā tas redzams no N. Maltas piezīmju grāmatiņām, tad jau 1912. gadā viņš ir vācis sūnas - augus, kas vēlāk kļuva par viņa pētījumu galveno objektu. Jau tajā laikā N. Malta aktīvi darbojās Rīgas dabaspētnieku biedrībā. 1913. gadā students N. Malta nolasa referātu par līdzšinējiem veģetācijas pētījumiem un tuvākās nākotnes darba iecerēm. 1915. gadā šīs biedrības rakstos iespiesta viņa pirmā publikācija: ”Piezīmes par Dienvidaustrumu Vidzemes floru”(vācu val.). Šajā rakstā N. Malta arī norāda, ka pēdējos četrus gadus, pavadot vasaras brīvdienas tēva mājās, viņš laiku izmantojis floristiskiem pētījumiem. Jāpiebilst, ka šajā publikācijā N. Malta jau parādās kā labs floras pazinējs: viņam ir izveidojies priekšstats par dažādu augu sugu izplatību, viņš arī lieliski orientējas tā laika floristiskajā literatūrā. Kāpēc N. Malta aizgāja no ķīmijas? Jādomā, ka te darbojās divi faktori: viens - interese par augu valsti, kā arī vēlēšanās to pētīt. To, acīm redzot, pastiprināja arī kontakti ar tēva brāli - dārzkopības speciālistu Andreju Maltu, kas bija tādu vēlāk pazīstamu personību kā J.Sudrabs un P.Dindonis skolotājs. Pievēršanos floras pētījumiem sekmēja arī veselības stāvoklis, kas neļāva ilgstoši strādāt ķīmijas laboratorijās, kā arī rakstura īpatnības un vēsturiskie apstākļi. No 1913. gada 1. jūnija N. Malta ir Baltijas domēņu valdes hidrotehniskās nodaļas dienestā. Vēlāk, 1915. gadā, jau I Pasaules kara laikā, šī nodaļa veica Ziemeļu frontes hidrotehniskos darbus. N. Maltu tajos ieskaitīja kā tehniķi. Šajā amatā viņš bija līdz 1918. gada 1. februārim. Laikā no 1916.-1918. gadam viņš strādāja Pleskavā un tur savāca plašu sūnu herbāriju, kuru vēlāk apstrādājot, tapa viņa nākošā publikācija par Pleskavas apgabala, bet it īpaši Veļikajas upes grīvas kaļķakmens apgabala sūnu floru (publicēta 1919. gadā). 1918./19. m. g. strādā par skolotāju Rīgas arodnieciskā tehnikumā (vēlākajā Rīgas valsts tehnikumā). 1919. gada 4. jūnijā brīvprātīgi iestājas Rīgas jaunformējamos spēkos, kur strādājis kā kara ierēdnis līdz 1919. gada 22. jūlijam. Tad aizkomandēts uz Zemkopības ministriju, kur strādājis kūdras laboratorijā. Bet no 1919. gada 1. oktobra N. Malta ir Latvijas Augstskolas lektors Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, ar kuru cieši saistīta visa viņa turpmākā dzīve un darbs. No 1919. gada 1. decembra viņš ir docents, 1925. gadā iegūst doktora grādu un no 1927. gada ir profesors. Vairākkārt N. Malta ir fakultātes dekāns, fakultātes pārstāvis Latvijas Universitātes padomē. N. Malta 1919. gadā Dabaszinātņu nodaļā dibina Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu, bet 1922. gadā Botānisko dārzu, kurš šogad (2002.) atzīmē savu 80. dzimšanas dienu. N. Malta arī bija šī institūta un Botāniskā dārza ilggadējs direktors, līdz pat savai aizbraukšanai no Latvijas 1944. gadā. Ja savu floristisko pētījumu sākumā N. Maltu interesēja ziedaugi, tad vēlāk viņš galvenokārt nodarbojas ar sūnu pētījumiem. Viņa sūnu pētījumi veltīti gan Latvijas sūnu izplatībai un ekoloģijai, gan arī ārzemju sūnu materiālu apstrādei. Par vienu šādu pasaules sūnu Zygodon ģints monogrāfisku apstrādājumu N.Malta 1925. gadā aizstāv doktora disertāciju. N. Malta aktīvi darbojās dažādās biedrībās un sabiedriskajās organizācijās. Viņš bija biedrs Rīgas dabaspētnieku biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā, Latvijas ģeogrāfijas biedrībā, Latvijas bioloģijas biedrībā, Latvijas - Britu tuvināšanās biedrībā, Latvijas - Zviedrijas tuvināšanās biedrībā, Britu klubā, Botāniskā dārza draugu biedrībā. Viņš arī pārstāvēja LU starptautiskos kongresos un jubilejās. N. Malta kā LU delegāts piedalījās Starptautiskajā konferencē Oksfordā 1934. gadā un 6. starptautiskajā botāniķu kongresā Amsterdamā 1935. gadā. 1939. gadā kā LU pārstāvi N. Maltu komandēja uz Zviedriju piedalīties Zviedrijas Zinātņu akadēmijas 200 gadu jubilejas svinībās. Un kur nu vēl zinātniskie komandējumi uz ārzemēm: Igaunija, Somija, Čehoslovākija, Polija, Vācija… N. Malta bija priekšnieks Latviešu-britu tuvināšanās biedrībā un ļoti uzsvēra angļu valodas nozīmi pasaulē. Pēc viņa raksta Jaunākās Ziņās par angļu valodas nozīmi angļu valodu Latvijas skolās noteica par pirmo svešvalodu.
Nikolaja Maltas (pseidonīms Jānis Grīvnieks) dzejas grāmatas titullpa Daži dzejoļi no šī dzejas krājuma:
1929.gadā N. Maltu ievēlēja par korespondētājlocekli Somijas Floras un faunas biedrībā (Societas pro Fauna et Flora Fennica). 1929. gadā, LU 10 gadu jubilejā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, bet 1939. gadā ar Britu Impērijas ordeni virsnieka pakāpē. Kārlis Ābele 1948. gadā Vācijā publicētajā N. Maltas nekrologā raksta par viņa aizbraukšanu no Rīgas: “Beidzamo reizi redzēju viņu Rīgas ostmalā 1944. gada augusta vidū, kad viņš aizbrauca uz Vāciju. Viņam nebija daudz mantu līdz, to starpā tikai dažas grāmatas. Viena no tām bija Šekspīra darbi” .Apzinoties N. Maltas anglisko orientāciju, tikai kā likteņa ironiju var uztvert faktu, ka gan pats profesors, gan arī viņa dzīvesbiedre 1944. gada 21. novembrī zaudēja dzīvību no angļu bumbas, kura, pēc J. Jaunsudrabiņa atmiņām, bijusi gandrīz vienīgā, kas nokritusi Štolcenavā.
| ||||||||||||||||||||||||||||
|
