Naums Lebedinskis

Naums Gregors Lebedinskis - zoologs, dzimis 1988. gada 2. martā Odesā fabrikas direktora ģimenē. 1906. gadā beidz Kijevas komercskolu un pēc sagatavošanās latīņu valodā 1907. gadā iestājas Cīrihes universitātes Filozofijas fakultātes Bioloģijas nodaļā kur specializējas zooloģijā un salīdzināmajā anatomijā. Universitāti beidz 1912. gadā ar izcilību. Bet 1913. gadā par disertāciju “Apcerējumi par p[utna iegurņa morfoloģiju un attīstību” viņam piešķir Dr.phil. grādu. Tajā pat gadā viņš kļūst par Šveices pavalstnieku.

Pēc universitātes beigšanas 2 semestrus strādā Hallē Zooloģijas institūtā , bet ar 1915. gadu pāriet uz Bāzeles Zooloģijas institūtu, kur 1917. gadā kļūst par docentu.

Kad bija izveidota Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā, izrādījās, ka nepieciešamas radikālas izmaiņas zooloģijas priekšmetu mācīšanā. Tāpēc universitātes vadība 1920. gadā nolēma pieaicināt speciālistu no ārzemēm. Šim nolūkam izraudzījās N.Lebedinski. Pēc ierašanās Latvijā LU N.Lebedinski 1920. gadā ievēlēja par docentu, bet 1921. gadā par profesoru.

1920. gada 22. septembrī oficiāli nodibināja Eksperimentālās zooloģijas un zootomijas institūtu, kuru 1923. gada 1. aprīlī pārdēvēja par Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu. N.Lebedinskis lasīja mugurkaulnieku salīdzināmās anatomijas un attīstības vēstures kā arī eksperimentālās zooloģijas kursus, parādot jaunākos sasniegumus un atklājumus šajās disciplīnās. N.Lebedinskis apguva latviešu valodu un lekcijas lasīja latviešu valodā. Viņš sagatavoja un publicēja arī mācību grāmatas studentiem latviešu valodā: tādas bija “Vispārējā zooloģija un eksperimentālā bioloģija”, kas iznāca 1924. gadā un “Mugurkaulnieku salīdzināmā anatomija”” - 1934. gadā Tai pat laikā (līdz 1923.) viņš bija arī Sistemātiskās zooloģijas institūta jeb kā toreiz sauca Zooloģijas kabineta direktors.

N.Lebedinskis publicējis ap 60 zinātniskus rakstus, kas bija veltīti salīdzināmai anatomijai, paleontoloģijai, embrioloģijai, evolūcijas mācībai, par organisma atjaunošanu.

Plaša bija N.Lebedinska sabiedriskā darbība. Viņš darbojās Latvijas Bioloģijas biedrībā, LU Botāniskā dārza draugu biedrībā, bija biedrs Cīrihes dabaspētnieku biedrībā Bernē, Šveices dabaspētnieku biedrībā, Rumānijas Vrcuma apkarošanas un vecuma pētīšanas institūta korespondētājs goda biedrs. Bija arī Latviešu konversācijas vārdnīcas līdzstrādnieks.

Traģisks bija N.Lebedinska dzīves fināls. Pēc tautības viņš bija ebrejs. Neņemot vērā N.Lebedinska lielo popularitāti un autoritāti Eiropā, vācu okupācijas laikā 1941. gadā viņu atcēla no institūta direktora posteņa un atlaida no darba. Tad prof. N.Lebedinskis lūdza atļauju atgriezties Šveicē. Sākumā, pamatojoties uz universitātes lūgumu, viņam atļauj dzīvot savā dzīvoklī, lai gan citiem ebrejiem jādodas uz geto. LU arhīvā saglabājusies N.Lebedinska personīgā lieta, kurā viņš 1941. gada 17. septembrī raksta: “...Tā ir mana sirdslieta , ja, izmantojot šo gadījumu, es atļaujos izteikt universitātei, bet sevišķi mūsu fakultātei siltu, izjustu pateicību par visām koleģiālām attiecībām, kā arī par pastāvīgo gatavību sniegt palīdzību maniem pētījumiem visas manas 21 gadu ilgās zinātniskās un pedagoģiskās darbības laikā Latvijā”. Taču okupācijas varas iestādes gaidītās izbraukšanas atļaujas vietā piesūta rīkojumu doties uz geto. Glābšanās ceļa nav. Un kad okupācijas varas pārstāvji, domādami, ka profesors ar ģimeni aizbēdzis, atlauž viņa dzīvokļa durvis, viņi atrod profesoru, viņa sievu un dēlu jau mirušus...

Uz satura rādītāju