[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins - mikrobiologs, dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacā, toreizējā Valtenbergas muižā, muižas kalpa - Salacas pārcēlāja un piena vedēja daudzbērnu ģimenē, kurā bija vienpadsmit bērnu. No brāļiem jāpiemin Voldemārs (1880.-1912.), kurš izmācījās par farmaceitu un popularizēja Latvijā darvinismu un brālis Rūdolfs (1891.-1938.), kas bija padomju militārais darbinieks.

Pirmo izglītību A.Kirhenšteins ieguva Mazsalacas (toreiz Valtenbergas) pagasta skolā un Mazsalacas draudzes skolā. Tad no 1888.-1893. gadam jauneklis mācās Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam, neskatoties uz to, ka tajā laikā populāras ir tādas profesijas kā ārsts un advokāts, viņš izvēlas studēt veterināriju un 1893. gada 10. oktobrī iestājas Tērbatas Veterinārajā institūtā kur ar pārtraukumiem mācās līdz 1901. gadam un institūtu beidzot saņem izcilnieka diplomu. Jau studiju laikā pievēršas zinātniskajam darbam. 1900. gadā par studentu sacensības darbu “Hloroforma ietekme uz asinīm” saņem sudraba medaļu, bet kopīgi ar savu skolotāju prof. Kārli Hapihu veic pētījumu “Piena tīrība Tērbatā”, apgūstot zinātniekam nepieciešamās eksperimentālā darba metodes.

Jaunais veterinārārsts sāk strādāt Valmierā, darbu turpina Limbažos. 1905. gadā iznāk A. Kirhenšteina grāmata “Ievads piensaimniecībā”, kurā bija atspoguļotas jaunākās zinātnes atziņas.

Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā, A. Kirhenšteins ir spiests emigrēt uz Šveici, kur, dzīvojot Cīrihē, laiku izmanto ceļot savu kvalifikāciju: viņš klausās izcilu speciālistu lekcijas zooloģijā, socioloģijā, bakterioloģijā un piena izmeklēšanā. Te A. Kirhenšteins intensīvi strādā un saraksta grāmatu “Lopārstniecība”, kura publicēta 1914. gadā un vēl pēc tam pieredzējusi četrus izdevumus. Vēlāk pārceļas uz Davosu, kur no 1911.-1914. gadam viņš ir Tuberkulozes pētīšanas institūta asistents un strādā izcilā bakteriologa Kārļa Špenglera (Roberta Koha skolnieka) vadībā pētot tuberkulozes mikobaktērijas. I Pasaules kara laikā (1914.-1916.) A. Kirhenšteins bija kara veterinārārsts Serbijā. 1916. gadā strādāja Ženēvas universitātes Medicīnas fakultātes higiēnas institūtā, bet 1917. gada pirmajā pusē Lugano pilsētas Ķīmijas un bakterioloģijas laboratorijā.

1917. gada rudenī A. Kirhenšteins atgriezās Latvijā un kādu laiku dzīvoja Mazsalacā. Šajā laikā viņš jau gatavo lekciju kursu augstskolas studentiem. Ka šāda augstskola būs - A.Kirhenšteins ir pārliecināts. Kad sākas Latvijas Universitātes organizēšana, A. Kirhenšteins tajā aktīvi piedalās. 1919. gadā viņu ievēl par docentu. 1919. gadā LU Lauksaimniecības fakultātē A. Kirhenšteins izveidoja Mikrobioloģijas laboratoriju, kuru 1922. gadā pārdēvēja par Lauksaimniecības fakultātes Mikrobioloģijas institūtu. Šajā institūtā risināja piena un piena produktu bakterioloģijas problēmas un nodrošināja augstu kvalitāti Latvijas eksporta sviestam.

1923. gada 13. maijā A. Kirhenšteins aizstāv doktora disertāciju “Baktēriju iekšējā uzbūve un attīstība”. Tā ir pirmā Latvijas teritorijā aizstāvētā doktora disertācija. Disertācija bija uzrakstīta franču valodā, jo latviešu valodā tai nevarēja atrast oponentu.

1923. gadā pēc A. Kirhenšteina ierosinājuma Mikrobioloģijas institūta ietvaros izveidoja Serumstaciju. Tās direktors un vadītājs bija A. Kirhenšteins. Šādas stacijas nepieciešamību skaidri parādīja veterinārā situācija valstī 1921. un 1922. gadā, kad plaši bija izplatīta cūku sarkanguļa. Jaunā stacija saskārās ar daudzām grūtībām. Pie tādām piederēja arī telpu trūkums. Tikai 1926. gada pavasarī Serumstacija ieguva zemesgabalu agrākās Kleistu muižas teritorijā, kur vēlākajos gados uzcēla jaunas ēkas. Serumstacijai nodeva arī Rīgas Pastēra staciju. Tad Serumstacijā izveidoja Medicīnas un Veterinārmedicīnas nodaļa.

Pēc II Pasaules kara A. Kirhenšteins bija starp tiem zinātniekiem, kuri 1946. gada 7. februārī dibināja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmiju. Jau 1946. gada 21. februārī piepildījās A. Kirhenšteina sapnis par Mikrobioloģijas institūtu, kuru viņš vada 16 gadus. Šis institūts vēlāk ieguva A. Kirhenšteina Mikrobioploģijas institūta vārdu. Tagad tas ir sadalījies divos pastāvīgos institūtos: LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā un A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā. Kopš 1946. gada A. Kirhenšteins bija Latvijas PSR ZA akadēmiķis, bet no 1951.-1958. gadam viceprezidents.

1972. gadā A.Kirhenšteina piemiņas saglabāšanai nodibina A. Kirhenšteina prēmiju.

Šajā laikā A.Kirhenšteins darbojās arī LVU Medicīnas fakultātē (no 1950.g.Rīgas medicīnas institūtā), kā arī LLA.

Plašs un paliekos ir A. Kirhenšteina devums zinātnē un pedagoģiskajā darbā. To liecina viņa atstātās publikācijas mikrobioloģijā, vitaminoloģijā, imunoloģijā, uztura mācībā un citās jomās. Lielu ieguldījumu profesors ir devis arī veterinārijā un piensaimniecībā.

Milzīgu darbu A. Kirhenšteins ir veicis kā zinātnes un jauno speciālistu apmācības organizators, kas spilgti izpaudās 20.gs. 20.0s gados Latvijas Universitātē, kā arī pēc II Pasaules kara dibinot Mikrobioloģijas institūtu un attīstot mikrobioloģijā zinātniskās pētniecības darbu.

Plaša un rosīga bija A. Kirhenšteina sabiedriskā darbība. Tie bija priekšlasījumi un presē publicētie raksti par pareizu uzturu, par vitamīnu nozīmi cilvēkam un arī dzīvniekiem, par veterinārijas un piensaimniecības jautājumiem: 20.os un 30.os gados vien viņš ir publicējis ap 400 rakstus. No 1928.-1940. gadam rediģēja laikraksta “Jaunākās Ziņas” nodaļu “Tautas Veselība”.

1921. gadā viņš piedalījās Latvijas Bioloģijas biedrības dibināšanā, 1923. gadā Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrības dibināšanā.1958. gadā A. Kirhenšteins dibina Vissavienības Mikrobiologu Latvijas nodaļu (tagad Latvijas mikrobiologu biedrība). Zinātnieks darbojās arī Latvijas Agronomu biedrībā, Ārstu biedrībā, Veterinārārstu biedrībā, Veselības veicināšanas biedrībā, Starptautiskās rakstnieku savienības Latvijas nodaļā.

A. Kirhenšteins bija biedrs Francijas ķīmiķu biedrībā, Bioloģiskās ķīmijas biedrībā (Francija), Mikrobiologu asociācijā (Francijā). Piedalījies daudzās konferencēs un kongresos gan Latvijā, gan arī äārzemēs.

1940. gadā A. Kirhenšteins bija komunistu izveidotās Latvijas Tautas valdības priekšsēdētājs un Latvijas Tautas Saeimas (no 1940. gada augusta LPSR Augstākās Padomes) 1.sasaukuma deputāts. II pasaules kara laikā, kad Latviju bija okupējusi hitleriskā Vācija, evakuējās uz Krieviju. No 1940.-1952. gadam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, no 1941.-1952. gadam PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, no 1949.- 1952. gadam arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Biroja loceklis.

1945. gadā A.Kirhenšteinam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka nosaukums, 1957. gadā Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums.

A.Kirhenšteins apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Dānijas Danneborga ordeņa III šķiru, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības I šķiras Goda krustu, sešiem Ļeņina ordeņiem, trīs Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un Tēvijas kara I pakāpes ordeni. Bija Francijas Goda leģiona kavalieris.

Par 1954. gadā Maskavā izdoto grāmatu “Mikrobioloģijas un imunoloģijas problēmas” (krievu valodā) A. Kirhenšteins saņēma N.Gamalejas prēmiju.

A.Kirhenšteins mirst 1963. gada 3. novembrī. Apglabāts Rīgā, Raiņa kapos.

Uz satura rādītāju

 

Lapu atjaunoja Mārtiņš Pētersons
EU ESF LU LU BF Latvijas Daba 26.02.2008