Davids Hieronims Grindelis

Davids Hieronims Grindelis dzimis 1776. gada 28. septembrī - latviešu izcelsmes ķīmiķis, farmaceits, dabaszinātnieks.

Medicīnisko izglītību viņš bija ieguvis Jēnas (1795.-1798.) un Tērbatas (1820.-1822.) universitātē saņemot pirmās klases ārsta diplomu un no 1823. gada līdz pat mūža beigām bija Rīgas apriņķa ārsts. 1800. gadā D.H.Grindelis Pēterburgā nolika eksāmenu un ieguva aptiekāra tiesības, bet 1803. gadā Rīgā kļuva par Ziloņa aptiekas īpašnieku. D.H.Grindelis bija arī Pēterburgas ZA korespondētājloceklis (1807), Tērbatas universitātes profesors (1804.-1814.), bet no 1810.-1812. gadam arī rektors. 1803. gadā viņš dibināja Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrību un tajā pat gadā sāka izdot pirmo Krievijas farmaceitiski zinātnisko žurnālu “Russisches Jahrbuch der Pharmazie”.

Mirst 1836. gada 18. janvārī. Apglabāts Rīgā, Mārtiņa kapos.

Savos pētījumos pievērsies dažādām ķīmijas un farmācijas problēmām, kā arī pētījis Baltijas floru un Ķemeru sēravotus. Grindeļa vārdā nosaukta viena kurvjziežu dzimtas ģints - Grindelia, no kuras Latvijā kā adventīva (ievazāta) sastopama izspūrusī grindēlija (Grindelia squarrosa).

1803. gadā publicēja darbu “Botanisches Taschenbuch fur Liv-, Cur- und Ehstland”. Šis darbs nebija pirmais par Baltijas floru. Jau 1778. gadā J.B.Fišers publicēja darbu “Vidzemes dabas stāsti (“Versuch einer Naturgeschichte von Livland”), bet 1791. gadā iznāca šī darba otrais izdevums. Bet D.H. Grindeļa darbs bija pirmais, kurā, runājot par Baltijas augu valsti, lietots apzīmējums “Flora”. Tam 19. gadsimtā sekoja vairākas “Floras”: J.G.Fleišera un E.Lindemaņa “Flora der deutschen Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland” (Vācu Baltijas jūras provinču Igaunijas, Livonijas un Kurzemes flora) 1839. gadā, J.G.Fleišera un A.Bunges “Flora von Esth-, Liv- und Kurland” (Igaunijas, Livonijas un Kurzemes flora) 1853. gadā, F.J.Vīdemaņa un E.Vēbera “Beschreibung der phanerpgamischen Gewächse Esth-, Liv- und Curlands” (Igaunijas, Livonijas un Kurzemes fanerogāmo augu apraksts) 1852. gadā. Pēdējam darbam gan iztrūkst vārds “Flora”, lai gan tas pēc sava satura “Florai” visvairāk atbilst. Un kur nu vēl “Floras”19. gadsimta pēdējos gadu desmitos…

Daži no zīmējumiem, kas izmantoti šajā grāmatā:

1803. gadā publicētais darbs domāts dabas draugiem un mīļotājiem, lai labāk varētu iepazīt augu valsti. Tajā, sakārtoti pēc Linneja sistēmas, doti sēklaugu, paparžaugu, sūnu, aļģu un sēņu apraksti, ņemot tos no literatūras, kas izdota Vācijā, kā arī izmantojot J.B.Fišera darba otro izdevumu 1791.gadā. Nekritiski pārņemot šos aprakstus, ieviesušās ziņas, kas neatbilst vietējiem apstākļiem. Tā, piemēram, par balto āmuli (Viscum album) teikts, ka tas ir “Parazītisks augs uz vairākiem kokiem, sevišķi uz ozoliem”, lai gan Baltijā baltais āmulis uz ozoliem nav atrasts Igaunijā un Latvijā nekad nav atrasta kalnu arnika (Arnica montana) par kuru gan autors piebilst, ka to nav iespējams sajaukt ar kādu Inula ģints sugu. Darbā minēti arī augi, kas sastopami Vācijā, bet Baltijā nav atrasti; piemēram, plankumainais arums (Arum maculatum), meža dižskābardis (Fagus sylvatica), melnā velnoga (Atropa belladonna) u.c.

Vairumam augu sugu norādīta arī augtene un ziedēšanas laiks, bet nav uzrādītas atradnes. Arī augtenes norādītas ļoti lakoniski. Daudzās vietās Grindelis atsaucas uz Fišera darba otro izdevumu, norādot lappuses un attiecīgos aprakstu numurus. Taču Grindeļa dotie augu apraksti ir īsāki un tie lasītājam sniedz mazāk informācijas nekā apraksti J.B.Fišera darbā.

Dažiem augiem minētas atradnes, kas saglabājušas līdz mūsu dienām. Tā par smiltāju esparseti 228. lappusē atrodam norādi: “Kalnos. Jūnijā. Lielajos Kangaros”. Lielajos Kangaros smiltāju esparsete ir zināma arī mūsdienās.

Vairākām augu sugām atradnes minētas tikai pielikumā no materiāla, kuru autoram piesūtījis Lībs (Lieb) no Jelgavas: mežvīteņu aristolohija (Aristolochia clematitis) - Dobelē, parastā īve - Taxus baccata - pie Pērnavas u.c. Taču nav zināmi nekādi apstiprinoši materiāli par to, ka efeja (Hedera helix) kādreiz būtu atrasta Ancē (“Ansen”) un grīņa sārtene (Erica tetralix) Cēsu apkārtnē (“Im Wendenschen”) u.c.

Kā speciāli augu valstij veltīts izdevums, D.H.Grindeļa darbs, neapšaubāmi sekmēja labāku Baltijas, tai skaitā arī Latvijas teritorijas augu valsts pazīšanu un informācijas uzkrāšanu par augiem un to izplatību.

Uz satura rādītāju