Jakobs Benjamins Fišers

Jakobs Benjamins Fišers dzimis 1731. gada 13. oktobrī Rīgā aptiekāru ģimenē. Jaunais cilvēks 11 gadus mācās Rīgas licejā, tad strādā par zelli tēva aptiekā un izmācās par aptiekāru. No 1756.-1758. gadam Kopenhāgenā studē dabaszinības (dabas vēsturi, eksperimentālo fiziku un ķīmiju). 1761, gadā J.B.Fišers dodas uz Zviedriju. Tur Upsalas universitātē viņš klausās slavenā zviedru botāniķa K.Linneja lekcijas botānikā un zooloģijā. J.B.Fišers piedalās arī K.Linneja botāniskajās ekskursijās.

Kad J.B.Fišers atgriežas Rīgā, viņam nav iespējas strādāt par dabaszinātnieku. Taču arī aptiekāra darbs viņu nesaista. 1768. gadā viņš pārdod savu aptieku. Kopš 1770. gada strādā par grāmatvedi Rīgas bāriņu valdē un par sekretāru kādā Rīgas brīvmūrnieku ložā. Šajā laikā J.B.Fišera intereses pievēršas Livonijas (Latvijas un Dienvidigaunijas) florai, faunai un nedzīvajai dabai. Viņš vāc dažādus dabas objektus, senus rokrakstus, nosūta mācītāja H.Baumaņa savāktās latviešu tautasdziesmas J.G.Herderam, kas vāca dažādu tautu dziesmas, arī latviešu tautasdziesmas.

Taču nozīmīgākais darbs, ko paveica J.B.Fišers ir viņa “Versuch einer Naturgeschichte von Liefland” - grāmata, kuras virsrakstu parasti tulkojam kā “Vidzemes dabas stāsti”, lai gan tajā ietvertais materiāls aptver gan Latviju, gan arī Igaunijas dienviddaļu. Darba pirmais izdevums iznāca 1778. gadā Leipcigā, otrs - papildinātais izdevums 1791. gadā Kēnigsbergā, bet 3. izdevums palika rokrakstā. Darbā doti īsi augu, dzīvnieku un minerālu apraksti Tajā minēti arī daudzu augu un dzīvnieku latviskie un igauniskie nosaukumi. Latviskie nosaukumi ņemti no Baltijas vācu valodnieka Johana Langija vārdnīcas rokraksta, kā arī no G.F.Stendera gramatikas. Darbam pievienoti arī gaisa temperatūras mērījumi Rīgā no 1772.- 1779. gadam.

Pirmajā darba izdevumā un 1784. gadā Rīgā tam izdotajos papildinājumos aprakstītas 614 augu un 681 dzīvnieku suga, otrajā izdevumā 788 augu un 727 dzīvnieku sugas. Trešajā izdevumā vēl bijuši paredzēti citi papildinājumi par ko var spriest pēc 1803. gadā publicētā D.H.Grindeļa darba. Savā darbā J.B.Fišers dod pārskatu par Latvijas un Igaunijas floru un faunu. Augi viņa darbā klasificēti pēc K.Linneja sistēmas. Grāmatā atrodami dažādi gan ticamu, gan neticamu notikumu apraksti un nostāsti.

Jāuzsver, ka J.B.Fišers bija pirmais akadēmiski izglītotais dabaszinātnieks, kas darbojās Rīgā. Viņa grāmata ir pirmais darbs par mūsu dabu.

J.B.Fišers bija savācis savam laikam bagātīgu bibliotēku, kuru pēc viņa nāves 1793. gada 27. maijā izpārdeva vairāksolīšanā. Pārdodamo grāmatu un rokrakstu sarakstā bija 1128 vienības. Saraksta titullapu rotāja tauriņa attēls. J.B.Fišers bija savācis gandrīz visas K.Linneja publikācijas, kā ar daudzu citu tā laika Krievijas un ārzemju botāniķu darbus. J.B.Fišera intereses ir bijušas ļoti plašas. Par to liecina tas, ka viņa bibliotēkā bijušas G.F.Stendera un J.Langija vācu-latviešu vārdnīcas, S.Minstera 1588. un 1628. gadā publicētie Kosmogrāfijas izdevumi. Cita starpā šajā izdevumā atrodams arī viens no pirmajiem viduslaiku Rīgas attēliem. J.B.Fišera bibliotēkā 50 sējumos bija savākti 4900 zinātnieku un mākslinieku portreti, viņu dzīves apraksti un citi vērtīgi materiāli.

Vēl 1854. gadā bruņniecības bibliotēkā glabājās J.B.Fišera herbārijs ar nosaukumu “Flora livonica exhibens plantae Livonia Esthonique sponte nascentes, collecta a J.B.Fischer Riga 1797”. Šo herbāriju pēc J.B.Fišera atstātajiem materiāliem, acīmredzot, bija noformējis kāds no viņa labiem draugiem vai paziņām, jau pēc autora nāves.

Uz satura rādītāju