Fjodors Būholcs

Fjodors Būholcs

Fjodors Būholcs dzimis 1872. gada 29. oktobrī Varšavā, Vidzemes izcelsmes kara ārsta ģimenē piedzima pazīstamais Baltijas vācu tautības dabas pētnieks - mikologs, ilggadīgs Rīgas politehniskā institūta mācību spēks Fjodors Būholcs (Bucholtz).1891. gadā beidzis Rīgas ģimnāziju, bet jau 1893. gadā - Maskavas Universitāti, kur tika atstāts sagatavoties profesūrai sava skolotāja, krievu botāniķa I. Gorožankina vadībā. Tai pat laikā grāfiene J. Šeremetjeva uzdeva F. Būholcam organizēt dabas muzeju viņas muižā Mihailovskā toreizējā Maskavas guberņā. Sadarbība ar J. Šeremetjevu Būholcam turpinājās arī vēlākajos gados. Grāfiene J. Šeremetjeva izdeva Būholca galvenos lielākos darbus.1896. gada rudenī F. Būholcu komandēja vienu gadu mācīties uz ārzemēm. Šo gadu F. Būholcs pavadīja Bernē pie slavenā mikologa E. Fišera un Minhenē pie mikologiem - fitopatologiem F. Hartiga un K. fon Tībera. No 1897. gada F. Būholcs ir docents Rīgas politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā kur pasniedz botāniku un zooloģiju, no 1903. gada - adjunktprofesors, bet no 1912. gada - profesors. Savas darbības laikā politehniskajā institūtā F. Būholcs ir bijis arī administratīvos posteņos : no 1907. - 1910. gadam Lauksaimniecības nodaļas dekāns, bet no 1910, - 1913. gadam institūta prorektors.1915. gada rudenī F. Būholcs kopā ar institūtu evakuējas uz Maskavu. Pārcelšanās laikā uz Maskavu viņš pazaudē gandrīz visas savas bagātīgās kolekcijas. Maskavā turpina pasniegšanas darbu. Rīgā atgriezās 1918. gadā. Bija profesors gan Baltijas tehniskajā augstskolā, gan arī lielinieku organizētajā Latvijas augstskolā.1919. gadā pārcēlās uz Igauniju, kur strādāja Tartu universitātes botānikas katedrā. F. Būholcs te arī ļoti intensīvi darbojās pie kara laikā izpostītā botāniskā dārza atjaunošanas.

Jau 1922. gadā viņam parādījās smagas sklerozes pazīmes, kas pastiprinājās tādā mērā, ka 1923. gadā viņš bija spiests pārtraukt darbu un pēc viena gada slimošanas mira 1924. gada 30. aprīlī ( pēc citiem datiem 1. maijā). Apbedīts Igaunijā, Tartu.

F. Būholca mikoloģiskie (sēņu) pētījumi veikti divos virzienos: tie ir pazemes sēņu pētījumi un Baltijas mikofloras pētījumi. Pasaules mikoloģiskajā literatūrā F. Būholcs galvenokārt ir pazīstams kā pazemes sēņu speciālists. Pazemes sēnes - tās ir sēnes, kurām augļķermeņi veidojas vai nu zemē vai meža trūdu kārtā. Jau savā maģistra disertācijā "Materiāli pazemes sēņu morfoloģijai un sistemātikai", kuru viņš aizstāvēja Maskavas universitātē 1902. gadā, F. Būholcs deva savu pirmo pētījumu apkopojumu šajā virzienā. Darba turpinājums - "Jauni dati par pazemes sēņu morfoloģiju un sistemātiku " - doktora disertācija, kas arī tika aizstāvēta Maskavas universitātē 1912. gadā. Sevišķu uzmanību F. Būholcs veltīja pazemes sēņu ģintij Endogone. No šīs ģints viņš Latvijas teritorijai no Ķemeru apkārtnes aprakstīja zinātnei jaunu sēņu sugu Endogone ludwigii.

F. Būholca uzmanības centrā ir bijušas arī citas sēņu grupas: lai pieminam viņa publikācijas par Baltijā sastopamajām bekām (1904.), rūsas sēnēm (1905.), neīstās miltrasas sēnēm (1909.). Viiņš arī publicējis pirmo Baltijas teritorijā konstatēto gļotsēņu sarakstu (1909.). Kopā ar J. Šeremetjevu tika sagatavots un izdots divās daļās Ilustrētais Viduskrievijas sēņu noteicējs - Himēnijsēnes.(1908. - 1909.).

Auglīga sadarbība F. Būholcam izveidojās ar RPI audzēkni un vēlāko izcilo krievu piepju sēņu speciālistu A. Bondarcevu. No viņu kopdarbības augļiem jāmin Krievijas sēņu eksikāts (standartherbārijs), kuru izdeva divās sērijās no 1915. - 1918. gadam. Tajā bija 900 sēņu sugu paraugu, to starpā arī materiāli no Latvijas teritorijas.

Un vēl jāpiemin tāds svarīgs fakts, ka Fjodors Būholcs bija veselas latviešu agronomu un dabaszinātnieku plejādes mācītājs un audzinātājs. Tie visi bija Rīgas politehniskā institūta audzēkņi un absolventi. Lai pieminam kaut vai tādu vārdu kā Jānis Bickis, kuru galvenokārt pazīstam kā pirmā Latvijas augu noteicēja autoru. Taču J. Bickis bija tas, kas 1913. gadā organizēja Baltijas kultūraugu aizsardzības staciju Priekuļos pie Cēsīm, kuru 1914. gadā pārdēvēja par Baltijas bioentomoloģisko staciju.

Tie mūsdienu speciālisti, kas vēl pēc II pasaules kara mācījās LVU Bioloģijas fakultātē un LLA Agronomijas un Mežsaimniecības fakultātēs ar siltumu sirdī un pateicību atceras profesoru Paulu Galenieku, kurš arī bija mācījies pie prof. F. Būholca.

No savas zinātniskās darbības sākuma 1897. gadā F. Būholcs aktīvi darbojās Rīgas dabaspētnieku biedrībā. Biedrības rakstos atrodamas viņa publikācijas par sēnēm, kā arī īsāki ziņojumi par sēnēm (par pazemes sēnēm, par melnajiem graudiem, ērkšķogulāju miltrasu u.c.).

F. Būholca darbi Latvijas zinātnes vēsturē ir pirmie plašākie sistemātiskie mikoloģiskie pētījumi. F. Būholcs uzskatāms par mikoloģijas pamatlicēju Latvijā.

Un kur nu vēl daudzie agronomi, kuri izglītību bija ieguvuši RPI un kuri strādāja Latvijas laukos mūsu gadsimta pirmajos gadu desmitos.

Uz satura rādītāju

Lapu atjaunoja Mārtiņš Pētersons
EU ESF LU LU BF Latvijas Daba 29.02.2008