 |
|
Kārlis Ābele Kārlis Ābele - biologu aprindās pazīstams botāniķis, pirmais latviešu augu anatoms, citologs un augu embriologs. Dzimis 1896. gada 22. augustā Valmieras apriņķa Bauņu Ķinkās. Mācījies Bauņu pagasta skolā, tad 1907. gadā iestājies Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā, ko nobeidzis 1915. gadā. Dabas zinātnes studējis Pēterpils un Tērbatas universitātē. Pasaules kara laikā iesaukts karadienestā un bijis virsnieks dažos krievu pulkos un latviešu strēlniekos. K.Ābele piedalījies Latvijas atbrīvošanas karā cīņās pret bermontiešiem un Sarkano armiju, apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. No 1920. gada strādāja Latvijas Universitātē Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā par subasistentu. 1921. gadā izturēja valsts eksāmenus Latvijas Universitātē, bet 1922. un 1923. gadā viņu ar K.Morberga fonda atbalstu komandēja uz Marburgas universitāti zinātniskam darbam. 1923. gadā viņš Marburgas universitātē izturēja doktoranda eksāmenu un, aizstāvot disertāciju, ieguva arī filozofijas doktora grādu. Taču Vācijā iegūto doktora grādu Latvijā vietējam doktora grādam nepielīdzina un tā K.Ābele izstrādā otru doktora darbu, kuru aizstāv 1934. gadā Tartu universitātē. Tad K.Ābeli Latvijas Universitātē ievēl par docentu augu anatomijā, bet 1940. gadā par profesoru un Augu fizioloģijas un anatomijas institūta direktoru. No 1935. - 1940. gadam K. Ābele veica fakultātes sekretāra pienākumus, bet no 1940 gada, kad fakultāte dalījās un izveidojās Fizikas un matemātikas un Dabaszinātņu fakultāte, bija pēdējās dekāns. 1944. gada rudenī K.Ābele emigrē. Vācijā no 1944.-1949. gadam ir profesors Baltijas universitātē Pinnebergā, bet pēc emigerācijas uz Austrāliju no 1949.-1961. gadam profesors Adelaides universitātes Lauksaimniecības pētījumu institūtā. K.Ābele mirst 1961. gada 24. janvārī pēc autokatastrofas. K.Ābele veicis pētījumus augu anatomijā, augu embrioloģijā (par augu un dzimumšūnu veidošanos un attīstību) un citoloģijā (zinātnē par šūnu). Augu embrioloģijā veikti pirmie K.Ābeles pētījumi. Tie veltīti ziedputekšņu un dīgļsomu attīstībai. Interesanti ir K.Ābeles pētījumi par šūnu dalīšanās diennakts periodiskumu, par kodola un plazmas attiecībām, veidotājaudu augšanu, par sēklu dīgšanas stimilāciju. Viņš arī novērojis ievērojamu sīpola šūnu palielināšanos agrajās šūnu dalīšanās stadijās. Austrālijā veicis pētījumus par hromosomām graudzāļu dzimtas dantoniju ģints sugām. Konstatējis interesantu korelāciju starp hromosomu skaitu un atvārsnīšu lielumu. Tas dod iespēju noteikt aptuvenu hromosomu skaitu herbarizētiem augiem. Austrālijā K.Ābeles zinātniskais darbs saistīts arī ar kukurūzas un dažādu labības šķirņu uzlabošanu. K.Ābele savus zinātniskos darbus publicējis angļu, vācu un franču valodā. Latvijā, kopā ar prof. N.Maltu un A.Melderi 1940. gadā publicēja mācību grāmatas universitātes studentiem “Botānika” I daļu: “Augu anatomija un morfoloģija”. Skolotājiem K.Ābele sarakstījis “Augu anatomija un fizioloģija”(1929). “Ievads iedzimtības mācībā” publicēts 1926. gadā, bet kopā ar Kārli Balodi sarakstītā grāmata “Čarlzs Darvins” iznāca 1930. gadā sērijā “Pasaules slavenākie vīri”. Taču K.Ābele bija ne tikai botāniķis. K.Ābele bija arī dzejnieks un rakstnieks. Viņa spalvai pieder Rīgā uzrakstītās un Dailes teātrī uzvestās lugas - dramatiskā balāde - “Ligatūra” 1925. gadā, “Stāsts par Gleihenes grāfu” 1926. gadā, bet komēdija “Tautas darbinieki un mīla” 1931. gadā.
K. Ābeles balāde “Upeņogu vīns”, publicēta laikrakstā "Ceļa zīmes", Nr.39, 1961 Jāatzīmē, ka K.Ābeles dzimtais novads ir devis lielāko daļu tematikas un vielas viņa literārajiem darbiem. Vērtīgākais K.Ābeles devums latviešu literatūrā ir viņa balādes. Balāžu krājumā “Vēlais viesis”, kas izdots 1947. gadā balādes dalītas divās grupās: Ziemeļu kara un likteņa balādes. Ziemeļu kara balāžu galvenais varonis ir mēris, kas tolaik plosījās Vidzemē, bet likteņa balādēs - cilvēka kļūmīgo darbu izraisītās sekas. Viena K.Ābeles dzeja pat ir kļuvusi par tautā pazīstamu dziesmu un iekļuvusi 1990. gadā izdotajā “Mārtiņa dziesmu grāmatā”. Tā ir 158. lappusē ievietotā “Mana mīla”, gan ar stipri izkropļotu un “papildinātu” autora sākotnējo tekstu, kā tas redzams no pirmpublicējuma: Vienalga - vai būs nakts, vai diena
Un kad tu ziedu noplūkusi
Vienalga - vai būs nakts, vai diena. K. Ābeles stāsti būtībā ir nesaistītā valodā rakstītas balādes. Savrup paliek viņa bērnības tēlojumi “Rīta rasa”. Viena “Rīta rasas” nodaļa ir “Mašīnas”. Tās nobeigumā autors raksta: "Mašīnas pārveido nevien māju izskatu, bet arī visu cilvēka domāšanu. Darbs kļūst par grūtu, ik uz soļa cilvēks gaida mašīnu palīgā, arī vecie darba rīki kļūst smagi un neērti. Cilvēka prāts pamazām kļūst īdzīgs un nemierīgs, un viņa sirdī izzūd miers un lēnprātība". Tagad arī plašākam latviešu lasītāju lokam pieejami K Ābeles darbi SIA “Madris” 1999. gadā izdotajā grāmatā “Kārlis Ābele Netveramā pagātnes gaisma Liriskā dzeja Leģendas Stāsti Balādes”. Apcerējumu “Kārlis Ābele un viņa daiļrade” šīs grāmatas ievadam uzrakstījusi literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Viņa raksta: “Kārlis Ābele seniors (1896-1961) ir viens no spožākajiem latviešu balāžu un īsprozas meistariem, kaut arī plašākam Latvijas lasītāju skaitam joprojām mazzināms”. Jāapbrīno K. Ābeles plašā darbība: zinātniskais darbs, rakstniecība, raksti par augu anatomiju un citoloģiju Latviešu konversācijas vārdnīcā. Viņš bija arī populāri zinātniskā žurnāla “Daba un Zinātne” redaktors, Latvijas bioloģijas biedrības biedrs, bet no 1938. gada arī priekšnieks, Amerikas botāniķu biedrības un Amerikas Nacionālās ģeogrāfu biedrības biedrs. Jāpiezīmē, ka par dabaszinātnieku, gan par ģeologu, bet arī par dzejnieku kļuva Kārļa Ābeles Rīgā 1937. gada 18. februārī dzimušais dēls Kārlis Ābele juniors.
| ||||||||||||||||||||||||||||
|
