 |
|
Darbā izmantoto pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīcaA B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z Aktīvā mācīšanās Active
learning –angliski Mācīšanās, ko raksturo līdzdalība domas, problēmas risināšanā, informācijas izpratne, sakarību veidošana, cenšanās un prasme lietot zināšanas praksē, aktīva līdzdomāšana, uzmanības koncentrēšana. Aktīvas mācīšanās procesā skolēni sadarbojas ar skolotāju, paši savā starpā, uzdod jautājumus, paši meklē atbildes uz jautājumiem, ierosina jaunas idejas, uzņemas atbildību par savas mācīšanās procesu. Apmācīšana Training,
instruction –angliski Sagatavošana kāda praktiska darba, praktiska uzdevuma veikšanai, nodrošinot praktisku pamatiemaņu apguvi (ar vingrinājumiem, praktiskām nodarbībām, treniņiem u tml.). Apmācīšanas process orientēts uz skolotāja (darbaudzinātāja, meistara) aktīvu iedarbību, sniedzot skolēnam (māceklim) padomus un vingrinot praktiski veikt kādu darbību. Andragogy
–angliski Zinātne par pieaugušo izglītības procesu, tā mērķiem, organizāciju, metodēm, ievērojot tādas pieaugušo mācīšanas un mācīšanās īpatnības kā, piem., pieredzi, sevis izpratni. gatavību mācīties, apgūto zināšanu tūlītēju praktisku lietojamību. Attitude –
angliski Cilvēku saskarsmes raksturs, izturēšanās veids (pret ko), cilvēka rīcības, uzvedības aktīvā saistība, iekšējā sakarība ar apkārtējām lietām. Cilvēka attieksmes raksturu nosaka viņa (subjektīvā) vērtīborientācija, no kuras viņš atvasina savas uzvedības normas. Indivīda vērtīborientācija un viņa pieredze savstarpēji nosaka viena otru. Skola veido skolēnos attieksmi pret sevi, citiem cilvēkiem, dzīvi, pasauli, balstoties uz kultūras mantojumu, iedzīvinot kultūras vērtības, kas ne vienmēr saskan ar skolēnu ikdienas dzīves vērtējumiem. Problēmu cenšas risināt, praktizējot skolā sociālās mācību formas, tuvinot skolu dzīvei un vienlaikus saglabājot skolas izglītojošo lomu mūsdienu sabiedrības attīstībā. Demonstration
– angliski Mācīšanas paņēmiens, ko īsteno, rādot uzskates līdzekļus, mācību eksperimentus, tos vērojot un skaidrojot, t.i., izmantojot skolotāja, skolēna vai citas personas dzīvo vārdu. demonstrēšana nodrošina apgūstamā priekšmeta, objekta, parādības dzīvo vērojumu, tādējādi sekmējot attiecīgā mācību satura labāku izpratni un apgūšanu. Discussion
– angliski Pirmkārt, domu apmaiņa
starp cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati par vienu un to pašu jautājumu
(lietu, parādību, procesu); jautājuma apspriešana sapulcē, presē, sarunā
u.c.; strīds. Organizētas diskusijas procesā mēdz izšķirt 4 fāzes: Otrkārt, mācību
metode. Grupas mērķtiecīga saruna, kurā iesaistās visa klase vai tās daļa,
lai apmainītos domām par kopīgu tēmu. Diskutē par jautājumu (tematu),
problēmu, meklējot atbildi un virzoties uz konstruktīvu problēmas atrisinājumu.
Skolotāja funkcijai un kontroles pakāpei atbilst šādi četri diskusijas
veidi:
Pieaugušais Adult,
grown-up –angliski Briedumu sasniedzis, par savu rīcību pilnībā atbildīgs cilvēks. Latvijā – parasti no 18 gadu vecuma. Pieaugušo izglītība Adult
education –angliski Daudzveidīga izglītība, kas orientēta uz pieaugušajiem un nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū cilvēka mūža garumā. Pieaugušo izglītības formas ir tālmācība, dažādi kursi u.c. Pašizglītība Self-education,
self-learning –angliski Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi. Mērķtiecīga, patstāvīga izziņas darbība, kuru virza personas vēlēšanās, interese iegūt vai pilnveidot zināšanas un prasmes, veidot attieksmes kādā jomā, piem., apgūt svešvalodu,vēsturi utt. Pašmācība Self-education,
self-learning –angliski Patstāvīga mācīšanās ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības, pēc savas individuālas programmas. Tai ir savs mērķis, apjoms, mācību un pārbaudes metodes, dažreiz šim nolūkam domāti speciāli mācību līdzekļi. Papildizglītība Further
education –angliski Viens no izglītības īpašajiem veidiem, kuru īsteno kā interešu izglītību un kā profesionālās meistarības pilnveidi. Papildizglītības saturu nosaka pieprasījums, izglītības iestāžu piedāvājums, darba tirgus, valsts sociālās, ekonomiskās un kultūrvēsturiskās situācijas specifika. Papildizglītību var iegūt gan pašizglītības ceļā, gan papildizglītības iestādēs: profesionālās ievirzes skolās (mūzikas, mākslas, sporta skolās u.c.), profesionālās meistarības pilnveides skolās, tautas skolās (t.sk. tautas augstskolās), konsultāciju, informāciju centros un bibliotēkās, interešu skolās (centros). Skill –
angliski Māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Daļu prasmju cilvēks apgūst dabiskā pieredzes procesā (piem., prasmi staigāt), citas – apzināti vingrinoties pats vai speciālista vadībā (piem., datora lietošanas prasmi). Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnīgoties bezgalīgi. Brainstorming
– angliski Radošas domāšanas aktivizēšana un jaunu ideju ģenerēšanas metode, ko, strādājot grupā vai komandā (vēlamais grupas lielums ir 5-7 dalībnieki), lieto ieilgušu problēmu risināšanai, tās pārstrukturējot un veidojot jaunas problēmas un to risinājumus. Lai prātavētras metodes lietošana būtu efektīva, katram dalībniekam labi jāpārzina risināmā problēma, it sevišķi – izvirzītie mērķi, katra izteiktā doma, priekšlikums jāuztver, jāfiksē un jācenšas attīstīt tālāk jaunos priekšlikumos izvirzītā mērķa virzienā. Prātavētru var izmantot gan kā pētniecības metodi, gan kā mācību metodi, galvenokārt diskusijās, ierosinot dalībnieku radošās domāšanas spējas, lai radītu maksimālu skaitu ideju kādas problēmas atrisināšanai. Dalībnieki tiek mudināti brīvi, raiti izteikt domas, tās nekomentējot un kritiski nevērtējot. Katram dalībniekam ir tiesības izteikt savas domas un tikt uzklausītam. Domu kritiskā vērtēšana notiek diskusijas vēlākajā stadijā. Ar šo metodi risinājuma izvēle tiek kāpināta līdz maksimumam. Problem-situation
– angliski Mācību nodarbībā pedagoga mērķtiecīgi veidota vai aprakstīta, reāli eksistējoša vai teorētiski konstruēta situācija, kad jaunatklāti fakti nonāk pretrunā ar uzkrāto pieredzi. Problēmsituācijas risināšanā tiek izmantotas skolēnu apgūtās zināšanas, ko mērķtiecīgi aktualizē vai papildina skolotāja stāstījums, un skolēna radošā pieeja, cits redzējums, atšķirīgs viedoklis, subjektīvi pretstatu, pretrunu risināšanas ceļi. Problēmsituācijas risināšana notiek uz skolēnu reproduktīvās un produktīvās domāšanas saskares sliekšņa. Šādas problēmsituācijas skolotājs var radīt speciāli skolēnu radošās darbības aktivizēšanai: skolēniem tiek raksturota situācija un izvirzīta problēma, kuras risināšanas gaitā skolēni atklāj sev jaunas zināšanas, faktus, sakarības u. tml. Workshop –
angliski Viens no nodarbību veidiem (seminārnodarbība), ko izmanto situācijās, kad ir nepieciešams risināt kādu problēmu un ir jāpieņem lēmums. Šādam semināram ir noteikta struktūra, un tam ir trīs fāzes: kritikas fāze, iztēles jeb fantāzijas fāze, realizācijas fāze. Seminārs notiek, ievērojot konkrētas prasības tā vadītājam un dalībniekiem: līdzdalīgums, pašdisciplīna, prasme klausīties, diskusiju kultūra u.c. Problēmsemināru kā mācību metodi plaši izmanto pieaugušo izglītībā. Pirmkārt, Project;
design; scheme – angliski Otrkārt, Draft –
angliski Pirmkārt, noteiktā loģiskā formā dokumentēta izvērsta ideja, nodoms,plāns, nākotnē mērķtiecīgi veicamas darbības konkrēta izstrādne. Otrkārt, gatavojama dokumenta teksts ideju un ierosinājumu veidā. Project work–
angliski Patstāvīgs darbs, kura procesā studējošie patstāvīgi izstrādā kādu iepriekš izvēlētu ideju (nodomu, plānu), apgūst kādu tēmu, vāc materiālus un pētījuma rezultātus apkopo referātā, stendā, materiālu kopā, albumā u. tml. Project
method– angliski Individuāli vai grupā organizēts darbs kāda projekta izstrādei un īstenošanai. Projekta metode tiek izmantota kā līdzeklis skolēnu patstāvīgās mācīšanās aktivizēšanai, tā dod iespēju iemācīties formulēt problēmas, pētīt, meklēt un iegūt jaunu informāciju, risināt problēmu u. tml. Grupu projektu darbā apgūst nozīmīgu sociālo prasmju pieredzi. Research–
angliski Mērķtiecīgas zinātniskās izziņas un analīzes darbības rezultāts; zinātnisks darbs (piem., monogrāfija, raksts, referāts), kurā apkopoti, izklāstīti pētnieciska darba, pētīšanas rezultāti. Pētījumā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml. Darba beigās parasti tiek doti secinājumi. Experience
–angliski Personas darbībā praktiski apgūto zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.
Tālākizglītība Further
education –angliski Izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana pēc formālās izglītības ieguves un darba gaitu uzsākšanas. Tās mērķis ir profesionālo zināšanu, prasmju un kompetences pilnveidošana formālajā un neformālajā izglītības sistēmā. Formālajā izglītības sistēmā var īstenot profesionālo pilnveidi jaunā pakāpē vai iegūt jaunu specializāciju, piemēram, cita priekšmeta skolotāja kvalifikāciju. Iegūtās izglītības kvalitāte tiek apliecināta ar attiecīgu izglītības dokumentu – apliecību, diplomu vai sertifikātu. Profesionālo pilnveidošanos var īstenot arī neformālos izglītojošos pasākumos: kursos, interešu grupās, tautas augstskolās u. tml., bet tie nedod jaunu kvalifikāciju. Pedagogu tālākizglītība parasti notiek paralēli darbam. Viens no tālākizglītības veidiem ir kvalifikācijas celšana un skolotāju tālākizglītība. Turpināmizglītība (turpmākizglītība) jeb nepārtrauktā izglītība Continuing
education –angliski Izglītības iestāžu, struktūru un pakāpju vertikālā un horizontālā integrācija, kas nodrošina daudzveidīgas (plaši pieejamas un brīvprātīgas) iespējas indivīdam pieņemamā laikā sasniegt paša izvirzīto izglītības mērķi. Turpināmizglītības mērķis mūsdienu sabiedrībā ir paplašināt katras personības iespējas izteikt un realizēt sevi intelektuālās emocionālās, sociālās un profesionālās darbības jomā, kas savukārt pozitīvi ietekmē sabiedrības virzību un attīstību kopumā. Turpināmizglītību nodrošina dažādas sabiedrības, institūcijas, izglītības iestādes, rūpnīcas, baznīcas, politiskās partijas, arodbiedrības utt. Tālākizglītotāj/s; -a Multiplicator
–angliski Pedagogs vai citas profesijas pārstāvis, kas mērķtiecīgā papildizglītībā ieguvis tiesības vadīt kursus, lasīt lekcijas, izplatīt noteiktas idejas, paņēmienus, metodes, pieejas skolotāju tālākizglītības procesā; skolotāju skolotājs. Tālmācība Distance
learning, distance education –angliski Viens no neklātienes izglītības ieguves paveidiem, kas orientēts galvenokārt uz pieaugušajiem un kam raksturīgs īpaši organizēts mācību process ar īpaši sistematizētiem un izkārtotiem mācību materiāliem un dažādu tehnisko un elektronisko tālsaziņas līdzekļu (sarakstes, tālruņa, TV, radio, preses u. tml.) izmantošanu, kā arī individuālu mācīšanās tempu un specifisku iegūto zināšanu pārbaudes un sasniegtā izglītības līmeņa novērtēšanas veidu un kārtību. Galvenais tālmācības procesa veiksmīgas norises priekšnosacījums ir tā dalībnieku – studentu un skolotāja – abpusēja atbildīga mācību sadarbība ar šī procesa posmu rūpīgu paškontroli un kontroli, ko papildina skolotāja ieteikumi tālākai mācību procesa norisei. Tālmācības procesā ir studējošā patstāvīgs darbs ar studiju materiāliem. Arī tālmācībā izmanto klātienes seminārus, konsultācijas un citus tiešā kontakta veidus, taču tie kalpo kā viens no studiju atbalsta sistēmas elementiem. Tālmācība no pašmācības atšķiras ar studiju atbalsta sistēmu, kurā ietilpst studiju centri, padomdevēji, konsultanti, individuālās un grupas konsultācijas, darbaudzinātāji, kontroldarbi, studiju nometnes u.c. Folk high
school –angliski Ārpus formālās izglītības sistēmas ietvariem un brīvprātības pamatiem veidota augstākās izglītības iestāde, kur studijas parasti paredzētas pieaugušiem cilvēkiem un studiju saturu nosaka iedzīvotāju intereses. Tautas augstskolas mērķis – sniegt izglītību plašām tautas aprindām, sekmējot tālākizglītības, mūžizglītības, interešu izglītības un profesionālās pilnveides iespējas. Tautas augstskolā neiegūst jaunu dokumentāri apstiprinātu kvalifikāciju.
Teaching
style – angliski Dažādās psiholoģijas un filozofijas pieejās balstītu skolotāja patstāvīgi izvēlētu atsevišķu paņēmienu vai to kopuma izmantošana mācību procesā. Mācīšanas stils var būt tradicionāls, demokrātisks, autoritārs u.c. Tradicionālajā stilā galvenā vietā ir skolotāja darbība un apgūstamā mācību viela, demokrātiskais stils orientēts uz skolēna patstāvīgās darbības veicināšanu, autoritārais – uz skolēna paklausību un izpildīgumu. Daži skolotāji dod priekšroku vienam no mācīšanas stiliem, piem., lekciju lasīšanai, skolēnu aktīvai iesaistīšanai mācību procesa norisē ar secīgi uzdotiem jautājumiem u.tml. Iespējamas arī mācīšanas stilu kombinācijas. Mācīšanas stila izvēle atkarīga gan no skolotāja, gan no mācību vielas specifikas, gan no skolēnu sastāva. Learning
style – angliski Pieejas un paņēmieni, kurus indivīds izmanto mācīšanās procesā. Mācīšanās stilu un tā veidošanos ietekmē personība, vide, indivīda ģenētika. Mācīšanās stilu veido indivīda izziņas, sociālās, emocionālās un fizioloģiskās īpatnības. Katram indivīdam ir savs īpašs mācīšanās stils. Skolēnu aktivitāte un rezultāti mācīšanās procesā ir atkarīgi no skolotāja prasmes saskaņot savu mācīšanas stilu ar skolēnu mācīšanās stilu. Learning by
doing – angliski Aktīvā mācīšanās, kas izpaužas kā mācīšanās dabā, darbībā, apgūtās zināšanas lietojot praksē (laboratorijas darbos, eksperimentos, projektos u.c.), pārdomājot iemācīto un izpildot vingrinājumus, darbojoties ar mācību materiāliem, atbildot uz paškontroles jautājumiem u. tml. Praktiskā darbošanās, veiksme un kļūdīšanās ir jaunu zināšanu un praktisko iemaņu un prasmju pamatā. Motivation
–angliski Motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēna darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses u.c., kas ir pamatā cilvēka darbībai, rīcībai, uzvedībai, attieksmēm. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: klases biedru un vienaudžu attieksmes, sekmes, mācību procesa un paša darbības rezultāti u. tml. Motive
–angliski Iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personas rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu. Mūžizglītība Life-long
education, life-long learning –angliski Izglītība cilvēka mūža garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan neformālo tālākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālājām pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat pārkvalificējoties, nezaudēt darbu. Mūžizglītība mērķtiecīgi plānotā tālākizglītības sistēmā dod iespēju īstenot principu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.
Ilgtspējīga attīstība Sustainable
development – angliski Attīstība, kuras raksturīga pazīme ir noturīgums, nepārtrauktība ilgstošā laika periodā. Šādu attīstību nodrošina (panāk), īstenojot zinātniski pamatoti izstrādātus stratēģiskus uzdevumus. Ekoloģijā ilgstspējīga attīstība nozīmē ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanu, vides saudzēšanu, izvairoties no dabas resursu nesamērīgas iztērēšanas, izsmelšanas. Imitation –
angliski Redzētā un dzirdētā parauga atdarināšana, reproducēšanai. To izmanto realitātei tuvu, tomēr izdomātu situāciju risināšanā, izmantojot lomu spēles, simulācijas, lietišķās spēles. Interested
related education –angliski Personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju brīvprātīga īstenošana neatkarīgi no personas vecuma un iepriekš iegūtās izglītības. Interešu izglītības nodarbībās jaunieši un pieaugušie var iegūt praktiskam darbam un dzīvei derīgu papildizglītību. Informācijas tehnoloģija Information
technology –angliski Informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums, ko secīgi lieto datu apstrādes un sakaru (komunikāciju) sistēmās un kas pamatojas uz datortehnikas un sarežģītas programmatūras izmantošanu. Informācijas tehnoloģija var būt īpaša darbības sfēra un arī kā visās sfērās izplatīts darbības veids. Informācijas tehnoloģijai būtiska loma arī skolu mācību procesā, gatavojot skolēnus dzīvei nākotnes sabiedrībā. Tāpēc arvien vairāk dažāda līmeņa skolās kā mācību palīglīdzekli lieto datorus. Inovācija Innovation
–angliski Priekšmets, parādība (arī jauna ideja, tehnisks paņēmiens, pieeja, metode u.c.), kas radīts, radoši izveidots, izmantojot neparastus paņēmienus, līdzekļus, un ieviests nesen, pēdējā laikā; aktuāls, nozīmīgs pārmaiņu ieviešanas rezultāts; jaunievedums, jauninājums. Sense,
feeling, taste – angliski Uz emocionālas uztveres un novērtēšanas spēju un analītisku prāta vai pieredzē sakņotas institūcijas spēju balstīts pārdzīvojums, noskaņa, jūtas; emocionāla izpratne.
Competence
–angliski Nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie cilvēki, sadarbības partneri, sabiedrība. (arī lietpratība) Competence
–angliski Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā. Pirmkārt, Consultation
– angliski Otrkārt, Tutorial,
consultation – angliski Pirmkārt, speciālista, kompetentas personas profesionāls padoms, paskaidrojums kādā jautājumā; ieteikumu sniegšana. Otrkārt, mācību darba forma – papildu nodarbība kāda jautājuma noskaidrošanai; iespēja gūt zinātnisku, metodisku vai praktisku padomu. Pamatskolās un vidusskolās konsultācijas tiek rīkotas galvenokārt pirms eksāmeniem. Augstskolās īpašs laiks mācībspēku konsultācijām paredzēts arī nodarbību laikposmā. Konsultāciju apmeklēšana studentiem nav obligāta. Konsultācija var būt arī nodarbība noteiktā laikā vienam studējošam vai grupai, piem., tālmācībā. Kvalifikācijas celšana In-service
training –angliski Tālakizglītības paveids, kura mērķis ir profesionālo zināšanu, prasmju un kompetences pilnveide, apgūstot jaunas zināšanas un jaunāko tehnoloģiju jau iegūtajā specialitātē. Kvalifikācijas celšana parasti notiek tam īpaši organizētajos kursos, turklāt kursantiem nav jāpārtrauc darba attiecības ar darba devēju.
pirmkārt, Lecture–
angliski ortkārt, Lecture–
angliski Pirmkārt, Priekšlasījums par kādu tematu, publiska uzstāšanās par kādu zinātnisku tēmu vai praktisku problēmu. Otrkārt, Studiju organizācijas forma un metode, kurā mācībspēks mutiski izklāsta kādas tēmas saturu, to strukturāli organizējot noteiktā sistēmā. Expertness,
competence, proficiency –angliski Uz labām zināšanām un profesionālo pieredzi, kā arī izpratni noteiktā jomā, jautājumu lokā u. tml. balstīta prasme savas zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Role play –
angliski Mācību metode, kurā skolēni, uzņemoties mācību situācijā kādu lomu, rīkojas tipiski reālai situācijai, tādējādi apgūstot vai nostiprinot nepieciešamās prasmes. Metode īpaši izplatīta valodu mācīšanā, lai, liekot iejusties dažādās lomās, tuvinātu skolēnus noteiktām valodas lietošanas situācijām.
Non-formal
education –angliski Ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas. Uzsākot un nobeidzot piedalīšanos neformālas izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Nobeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība vai cits iegūto izglītību apliecinošs dokuments, bet tā nav obligāta prasība.
Pirmkārt, Formal
education –angliski Otrkārt, Clasical
education –angliski Pirmkārt, hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās izglītības pakāpes Latvijā ir pirmskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu – liecību, atestātu, diplomu. Otrkārt, vēsturiski izstrādāts un praktizēts izglītības veids (18. gs. b.-19. gs. sāk.), kura pamatā ir bērna spēju, domāšanas un atmiņas attīstīšana, balstoties uz gatavu shēmu, likumu, paņēmienu apguvi neatkarīgi no mācību priekšmeta. Mācīšanās galvenais uzdevums ir vingrināt prātu, veikt noteiktas operācijas saskaņā ar formālās loģikas nosacījumiem. Svarīgākie mācību priekšmeti ir klasiskās valodas (latīņu, grieķu), gramatika, matemātika, loģika. Galvenie trūkumi ir vājā zināšanu sasaiste ar konkrēto, praktisko zinību jomām, neatbilstība zinātņu, tehnoloģijas un tehnikas attīstībai, kā arī tas, ka neveidojas prasme patstāvīgi iegūt zināšanas.
Reflection
– angliski Prāta darbība, kurā cilvēks interpretē savu rīcību un tās likumsakarības, pārdomā savu pieredzi un izdara nepieciešamos secinājumus un labojumus. Izšķir trīs refleksijas līmeņus. Pirmajā līmenī notiek darbības analīze atbilstīgi tiem principiem un kritērijiem, kas apgūti teorētiskajās zināšanās. Otrajā līmenī kritiski novērtē (apšauba) pašu šo teorētisko principu atbilstību un piemērotību konkrētām pedagoģiskām situācijām, bet trešajā notiek vispārīgāku vērtību apzināšana, kā, piem., kas ir cilvēks, kas ir sabiedrība utt., arvien paplašinot refleksijas robežas.
Sense,
sensation, feel, feeling – angliski Ārējās pasaules kairinātāju iedarbībā uz sajūtu orgāniem izraisīts priekšmetu un parādību īpašību atspoguļojums apziņā, kas sniedz pirmo informāciju par apkārtējo materiālo pasauli. Tas ir visu zināšanu avots. Sajūtas ir jutekliskās izziņas sākums, cilvēka izziņas darbības vienkāršākā pakāpe. Uz sajūtu pamata apziņā sāk veidoties sarežģītākās īstenības atspoguļošanas formas: uztvere, priekšstats, domāšana (jēdziens, spriedums, slēdziens) u. tml. Galvenie sajūtu veidi ir redzes, taustes, dzirdes, garšas un ožas sajūtas.
Seminar,
workshop – angliski Pirmkārt, īpašs studiju nodarbības veids – speciālista vadīta mācību nodarbība (seminārnodarbība), kurā tās dalībnieki klausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus un ziņojumus pēc noteikta teorētiskās vielas apguves posma. Semināra mērķis ir attīstīt studentu intelektuālās spējas patstāvīgi, radoši domāt, prasmi saskatīt un novērtēt būtiskāko, argumentēti un analizēt dažādas problēmas, paplašināt un padziļināt zināšanas un nostiprināt praktiskās iemaņas. Zinātniskās darbības līmenī – noteiktam jautājumam vai jautājumu lokam veltīta nozares speciālistu sanāksme, kurā semināra dalībnieki (referenti) zinātniski argumentētā izklāstā iepazīstina ar savu aktuālām problēmām veltītu pētījumu un praktisko risinājumu rezultātiem un atbild uz klausītāju jautājumiem. Otrkārt, neliels intensīvu studiju kurss, kurā koncentrētā veidā tiek sniegta informācija par kādas, parasti lietišķas, zinātnes nozares vai apakšnozares galvenajiem jautājumiem, kam būtiska nozīme semināra dalībnieku praktiskajā darbībā vai teorētisko pētījumu praktiskajā veikšanā. Seminārā paredzēta jautājumu un atbilžu daļa, kurā klausītāji saņem atbildes uz saviem neskaidrajiem jautājumiem, bet referents (referenti) saņem ierosinājumus aktuāliem attiecīgajā jomā turpmāk risināmiem jautājumiem. Spēle Game, play
– angliski Ar īpašiem paņēmieniem un noteikumiem saistīta variatīva situatīva radoša nodarbe, kurai ir attīstošs, stimulējošs un izklaidējošs raksturs. Tās norise savstarpējās sacensības veidā nodrošina daudzveidīgu, daudzfunkcionālu radošu darbību.
| |||||||||||||||||||||||||||||
|
problēmas (situācijas) būtības noskaidrošana;
