Vēl nesenā pagātnē jēdziens pieaugušo izglītība asociējās ar vakara-maiņu skolu, kuru apmeklēja darba gaitas uzsākušie, bet dažādu iemeslu dēļ vidējo vai pat pamamatizglītību neieguvušie pieaugušie.

Pieaugušie veido vienu no trim galvenajām izglītības mērķgrupām un pieaugušo izglītības formas un iespējas ir visai daudzveidīgas. Pieaugušo izglītība ir izglītības sistēmas sastāvdaļa, kuru nosaka visas valsts un atsevišķo rajonu attīstības vajadzības, iedzīvotāju sastāva īpatnības, to spējas un intereses [5].

Latvijā ir senas pieaugušo tālākizglītības tradīcijas. Taču plašu skanējumu pieaugušo tālākizglītība ieguvusi pēdējā desmitgadē – kopš valsts neatkarības atgūšanas, jo Latvijā strauji mainījās pieprasījums darba tirgū. Pēc vecās sistēmas sagrūšanas sāka veidoties jaunas pieaugušo izglītības pieaugušo izglītības organizācijas un to veicinošas organizācijas.

Patlaban darbojas aptuveni 500 iestāžu un organizāciju, kas veic pieaugušo izglītošanu. [43].

Pieaugušo izglītības mērķgrupu veido bezdarbnieki, invalīdi, jaunieši, sievietes, pensionāri, ģimenes, u.c. Stratēģisko pamatu pieaugušo izglītības īstenošanai un attīstībai Latvijā nosaka Latvijas Pieaugušo izglītības koncepcija.

Pieaugušo izglītība apmierina gan cilvēka personiskās izaugsmes, gan sabiedrības vajadzības un ļauj iegūt un papildināt izglītību atbilstoši interesēm un vajadzībām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības līmeņa, kas arī ir pieaugušo izglītības pamatuzdevums.

Pieaugušo izglītības uzdevumi ir nodrošināt

Pieaugušo izglītības īstenošanas pamatprincipi

Pieaugušo izglītība:

Daudziem cilvēkiem termins “pieaugušo izglītība” nenozīmē vienu un to pašu.

1. Tā var saistīties ar izglītības saturu (piem., pirmskolas, vispārizglītojošo skolu līmenī un pēcskolas). Pieaugušo izglītība var būt formālās izglītības turpinājums, parasti kā daļlaika studijas (ieskaitot tālmācību).

2. Tā ietver speciālo izglītību, piem., angļu valodas apgūšana;

3. Tie var būt daļlaika kursi atsevišķām interešu grupām;

4. Tā var skart ar darbu saistītus jautājumus - tātad profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana;

5. Tā var būt brīvi izvēlēta pašizglītošanās.[36].

Šie pieminētie pieaugušo izglītības veidi nav stingri nošķirti.

Vispārējā izglītība kalpo par pamatu personības tālākai izaugsmei, veicina atvērtas, demokrātiskas un izglītotas sabiedrības veidošanos, un to iegūst neatkarīgi no vecuma visa mūža garumā, sākot ar pamata un beidzot ar augstāko izglītību.

Profesionālā izglītība nozīmē profesionālās kvalifikācijas pilnveidi vai jaunas kvalifikācijas ieguvi, vairo pašiniciatīvu un sociālo mobilitāti un ir vērsta uz dažādiem profesionāliem līmeņiem.

Mūsdienu pārmaiņas paver plašas iespējas pieaugušo izglītības satura un metožu attīstībā. Programmu saturu nosaka daudzi faktori, to starpā vides un sabiedrības kopsakarības, darba tirgus pieprasījums, personas noteiktas darbības motivācija, utt., un tās tiek veidotas, atkarībā no konkrētās mērķgrupas īpatnībām un izglītības vajadzībām.[5]

Cilvēka paša potenču attīstība cilvēces radīto vērtību apgūšanai, saglabāšanai un tālākattīstībai ir pedagoģisks uzdevums, ko cilvēks uzņemas un ko aktuālā sabiedrība ar tās nākotnes redzējumu piedāvā cilvēka attīstībai. Izglītības iegūšana ir kļuvusi par plašu un nepieciešamu realitāti sabiedrības dzīvē ar savām neaizstājamajām funkcijām sociālo procesu sistēmā. Izglītības iegūšana ir līdzeklis, kas palīdz cilvēkam tuvoties viņa individuāli nozīmīgiem ideāliem, piepildīt personiskās vajadzības. [46, 35.,41. lpp.].