Svarīgi notikumi pieaugušo izglītības kontekstā un oficiālie dokumenti

Svarīgi notikumi pieaugušo izglītības kontekstā un oficiālie dokumenti

Šodienas Eiropai ir raksturīga kultūras vērtību pieejamība ikvienam, kurš par tām interesējas, cilvēku savstarpējo sakaru tiešums un atvieglotība, horizontālu attiecību nostiprināšanās, koleģialitāte lēmumu pieņemšanā, starpvalstu apvienības zinātniskai un profesionālai kooperācijai. Tās ir nozīmīgas laikmeta pazīmes [46, 32. lpp.]. Par to liecina arī dažādi svarīgi notikumi, kas notiek pieaugušo izglītības jomā Eiropā, kā arī nozīmīgu dokumentu izstrāde.

1965. gadā – Starptautiskās konsultatīvās komitejas pieaugušo izglītības sanāksme, kurā formulēja daudzus priekšlikumus nepārtrauktās izglītības jomā.

1968. gadā - periodiskās izglītības jēdzienu pirmais lietoja Ulafs Palme (tajā laikā būdams Zviedrijas izglītības ministrs), uzstājoties OECD (Organization for Economic Cooperation and Development) valstu sanāksmē Versaļā

1970. gada UNESCO Ģenerālā Asambleja visaptveroša izglītības procesa raksturošanai ierosina pieņemt nepārtrauktās izglītības jēdzienu un iesaka dalībvalstīm to izmantot par vadlīniju, uzsākot izglītības sistēmas reformu.[24].

Kvalifikācijas celšanas kursi Eiropā visplašāko izplatību gūst 20 gadsimta 70. gados, kas ir saistīts ar pārmaiņām darba tirgu un tehnoloģisko procesu straujo attīstību.

20. gadsimta 70. un 80. gados Rietumeiropā bija plaši izplatīta tā saucamā “periodiskās izglītības” sistēma, kurā pieaugušais varēja apvienot darbu ar citām aktivitātēm.

1977. gadā OECD izglītības un pētījumu inovāciju centrs ir izstrādājis nepārtrauktās izglītības pamatnosacījumus.

1996. gads – Eiropas mūžizglītības gads

2000. gadā UNESCO pasaules izglītības forumā Dakarā apstiprināja programmu “Izglītība visiem”, kas paredz un nodrošina izglītības izpratnes nemitīgu attīstību un mainību – mācīšanās nepārtrauktību ne vien mūža garumā, bet arī mūža plašumā. (Sk. internetā latvisko tulkojumu
Dakāras Vadlīnijas darbībai http://www.izm.gov.lv/lv/info/izgl_visiem/Dakaras_vadl.htm Izglītība visiem - mūsu kopīgās apņemšanās īstenošana. Pieņemts Pasaules Izglītības forumā Dakarā, Senegālā 2000. gada 26. - 28. aprīlī)

2000.gada martā - Eiropas Padome Lisabonas apspriedē iezīmē ES politikas un darbības virzienus. Tā apstiprina, ka mēs ieejam Zināšanu gadsimtā, kas atstās zināmu ietekmi uz kultūras, ekonomikas un sociālas dzīves attīstību. Tas nozīmē, ka jāmainās mācību, dzīves un darba veidiem. Un mainību nevar attiecināt tikai uz indivīda kā personības adaptāciju jaunajiem apstākļiem, bet tāpat jāattiecina uz politikas un stratēģijas maiņu šo jautājumu risināšanā.

2000. gada jūnijā – Feiras Eiropas Savienības padome aicina konsekventas stratēģijas un praktisku pasākumu izstrādāšanu mūžizglītības veicināšanai.

2000. gada novembrī tiek izdots Mūžizglītības memorands par mūžizglītības īstenošanu. (http://europa.eu.int/comm/education/life/memoen.pdf )

2001. gada martā – Stokholmas Eiropas Savienības Padome no jauna apstiprina virzību uz dinamiskāku uz zināšanām orientētas sabiedrības veidošanu pasaulē. Galvenie virzieni: mācīšanās iespēju piedāvāšana ikvienam sabiedrības pārstāvim jebkurā viņa dzīves periodā; nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšana, investējot līdzekļus sabiedrības izglītībā un kompetenču attīstībā; visiem pieejamas informācijas sabiedrības veidošana; mobilitātes iespēju sekmēšana. [1]

Latviski tulkotie starptautiskie dokumenti par mūžizglītību http://home.parks.lv/laea/lv/whoarewe/InternatDOC.zip (sameklējami Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības mājas lapā).

Eiropas Komisijas Green Papers (tiek publicēti atsevišķās specifiskās politikas sfērās) un White Papers (dokumenti, kas satur EK ieteikumus specifiskām darbībām) var apskatīt http://www.europa.eu.int/comm/off/index_en.htm. Citus ES oficiālos dokumentus - http://www.europa.eu.int/abc/off/index_en.htm

UNESCO dokumenti un publikācijas par pieaugušo izglītības jautājumiem http://www.unesco.org/education/uie/publications/uiestud28.shtml

Revisiting Lifelong Learning for the 21st Century http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf

Lapu atjaunoja Mārtiņš Pētersons
EU ESF LU LU BF Latvijas Daba 29.02.2008