Kas ir pieaugušo izglītība

Kas ir pieaugušo izglītība?

20. gadsimta 60. gados prasība pēc izglītības mūža garumā aktualizēja nepieciešamību veidot jaunus, noteiktu izglītības procesu īpatnības precīzi raksturojošus jēdzienus. Tā līdzās jau sen eksistējošam jēdzienam “pieaugušo izglītība”, tika ieviesti praksē jēdzieni:

“turpmākizglītība”,
“tālākizglītība”,
“nepārtrauktā izglītība”,
“mūžizglītība” [24]

Šo terminu skaidrojums un tulkojums angļu, vācu un krievu valodā: [40]

Pieaugušo izglītība

Adult education –angliski
Erwachsenenbildung – vāciski

Daudzveidīga izglītība, kas orientēta uz pieaugušajiem un nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū cilvēka mūža garumā. Pieaugušo izglītības formas ir tālmācība, dažādi kursi u.c.

Andragoģija

Andragogy –angliski
Andragogik – vāciski

Zinātne par pieaugušo izglītības procesu, tā mērķiem, organizāciju, metodēm, ievērojot tādas pieaugušo mācīšanas un mācīšanās īpatnības kā, piem., pieredzi, sevis izpratni, gatavību mācīties, apgūto zināšanu tūlītēju praktisku lietojamību.

Tālākizglītība

Further education –angliski
Weiterbildung, Fortbildung – vāciski

Izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana pēc formālās izglītības ieguves un darba gaitu uzsākšanas. Tās mērķis ir profesionālo zināšanu, prasmju un kompetences pilnveidošana formālajā un neformālajā izglītības sistēmā. Formālajā izglītības sistēmā var īstenot profesionālo pilnveidi jaunā pakāpē vai iegūt jaunu specializāciju, piemēram, cita priekšmeta skolotāja kvalifikāciju. Iegūtās izglītības kvalitāte tiek apliecināta ar attiecīgu izglītības dokumentu – apliecību, diplomu vai sertifikātu. Profesionālo pilnveidošanos var īstenot arī neformālos izglītojošos pasākumos: kursos, interešu grupās, tautas augstskolās u. tml., bet tie nedod jaunu kvalifikāciju. Pedagogu tālākizglītība parasti notiek paralēli darbam. Viens no tālākizglītības veidiem ir kvalifikācijas celšana un skolotāju tālākizglītība.

Turpināmizglītība (turpmākizglītība) jeb nepārtrauktā izglītība

Continuing education –angliski
Kontinuierliche Ausbildung – vāciski

Izglītības iestāžu, struktūru un pakāpju vertikālā un horizontālā integrācija, kas nodrošina daudzveidīgas (plaši pieejamas un brīvprātīgas) iespējas indivīdam pieņemamā laikā sasniegt paša izvirzīto izglītības mērķi. Turpināmizglītības mērķis mūsdienu sabiedrībā ir paplašināt katras personības iespējas izteikt un realizēt sevi intelektuālās emocionālās, sociālās un profesionālās darbības jomā, kas savukārt pozitīvi ietekmē sabiedrības virzību un attīstību kopumā. Turpināmizglītību nodrošina dažādas sabiedrības, institūcijas, izglītības iestādes, rūpnīcas, baznīcas, politiskās partijas, arodbiedrības utt.

Mūžizglītība

Life-long education, life-long learning –angliski
Lebenslange Bildung, lebenslanges Lernen – vāciski

Izglītība cilvēka mūža garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan neformālo tālākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālājām pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat pārkvalificējoties, nezaudēt darbu. Mūžizglītība mērķtiecīgi plānotā tālākizglītības sistēmā dod iespēju īstenot principu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.

UNESCO iesaka šādu definīcija:

“Pieaugušo izglītība ir organizēts process, kas pagarina vai aizstāj pieaugušu cilvēku pamatizglītības apguvi, veicina viņu spēju attīstību, bagātina zināšanas, uzlabo tehnisko vai profesionālo kvalifikāciju vai arī pārkvalifikāciju, pilnveido attieksmes un uzvedību, kas sekmē sabalansētu un patstāvīgu personības līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.”[23]

Kā norāda T. Koķe [24] 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā K.P. Kross (K.P. Cross)[9] jēdzienus “nepārtrauktā izglītība” un “pieaugušo izglītība” lietoja kā sinonīmus. Tāpat arī 80. un 90. gadu mijā M.S. Nouls (M.S. Knowles) [20] nesaskatīja īpašas atšķirības starp jēdzieniem “pieaugušo izglītība”, “nepārtrauktā izglītība” un “tālākizglītība”, uzsverot, ka būtiska un kopēja izglītības iezīme ir tās nepārtrauktība.

R.H. Deivs (R.H. Dave) [10] 1976. gadā ir devis līdz šim aptverošāko, nepārtrauktās izglītības definīciju:

“Nepārtrauktā izglītība tver izglītību tās veselumā. Tā aptver formālo un neformālo izglītību, cenšas integrēt un ietvert visas izglītības struktūras un pakāpes vertikāli, hronoloģiski un horizontāli, visu dzīves situāciju kontekstā jeb konkrētā sociālā vidē. Šiem notikumiem sociālā vidē var arī nebūt tiešs sakars ar izglītību, bet tie tomēr atstās savu ietekmi uz izglītotību kā izglītības rezultātu. Nepārtraukto izglītību raksturo daudzveidīgas iespējas laikā, vietā, satura un metožu ziņā, jo tā virzās pēc paša cilvēka noteikta mērķa, daloties apgaismībā ar citiem, apgūstot dažādus apmācības stilus un stratēģijas”.

Izglītošanu var veikt tikai tur, kur ir studējošais. Tikai iepazīšanās ar studējošo dzīves apstākļiem, interesēm, vēlmēm un motivācijām, ar viņu izvēlēm un negācijām, ar viņu veiksmēm un neveiksmēm nodrošinās to, ka izglītības programma vispirms apmierinās mācāmo vajadzības, nevis skolotāju vai programmas veidotāju vajadzības. Šī doma ir atzīta par pieaugušo izglītības jeb andragoģijas centrālo principu [21]. Cilvēkiem, kuri izstrādā izglītības programmas pieaugušajiem, gribot negribot ir jārēķinās ar to, ka tad, ja programmas veidojot, viņi neņems vērā vai ignorēs apmācāmo dzīves pieredzi, pieaugušie pret šīm programmām “balsos ar kājām” [34, 42. lpp.].

UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojums ''Izglītība XXI gadsimtam''
http://www.agrarius.lv/izglitiba/skolotajs.html

UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā ''Izglītība XXI gadsimtam'' tiek runāts par četriem pīlāriem, uz kuriem balstīsies izglītība visa mūža garumā:

mācīšanās zināt;
mācīšanās darīt;
mācīšanās dzīvot kopā;
mācīšanās būt.

Mācīšanās zināt ietver sevī mācīšanos mācīties, lai gūtu labumu no izglītības sniegtajām iespējām visu mūžu. Tas nozīmē, ka audzēknim jāiedod sapratnes līdzekļi kā sameklēt vajadzīgo literatūru u.c. informācijas avotus, atlasīt sev noderīgo, konspektēt, analizēt, vispārināt, apkopot, lai viņš varētu iegūt zināšanas.

Mācīšanās darīt paredz ne tikai amata prasmju ieguvi, bet arī kompetenci darboties dažādās situācijās, zināšanu izmantošanu praksē, radošu sadarbošanos ar apkārtējo pasauli.

Mācīšanās dzīvot kopā nozīmē - attīstīt izpratni par citiem cilvēkiem, viņu vēsturi, tradīcijām un garīgajām vērtībām, atzīt savstarpējo atkarību, realizēt kopīgus projektus un mācīties risināt konfliktus plurālisma, savstarpējas sapratnes un miera garā.

Mācīšanās būt ir personības potenciāla attīstība un izkopšana, lai ikviens maksimāli attīstītu savas spējas, prātu, kļūtu neatkarīgs, brīvs, atbildīgs cilvēks.

 

Lapu atjaunoja Mārtiņš Pētersons
EU ESF LU LU BF Latvijas Daba 29.02.2008