Mikrobioloģija
Mēs esam pieraduši vērot un atpazīt dzīvos organismus,
kuri mīt mums visapkārt, gaisā, uz zemes, zemē, ūdenī. Tie ir daudzšūnu
organismi, kuru izmēri ir mērāmi milimetros vai metros. Mēs tos viegli
saskatām ar aci. Grūti ir stādīties priekšā to dzīvo organismu daudzveidību
un skaitu, kuru izmēri mērāmi milimetra simtdaļās un tūkstošdaļās.
Skaidrs, ka šādus dzīvos organismus, kurus sauc par mikroorganismiem,
mēs nevaram novērot ņemot talkā pat stipru palielināmo stiklu. Lai cik tas
arī nebūtu dīvaini, noteiktus mikroorganismu pārstāvjus cilvēks savā labā
jau lietojis vairākus gadu tūkstošus, īsti nemaz neapzinoties, ka tādi
mikroorganismi vispār pastāv. Mīklas raudzēšana maizei, skābo piena
produktu pagatavošana, alus un vīna darīšana, ādu un linu miecēšana –
tie ir procesi, kuri cilvēkam bija jau pazīstami pirms mūsu ēras sākuma.
Tikai salīdzinoši nesen kļuva skaidrs, ka tie iespējami pateicoties
mikroorganismiem.
Šādu mazo dzīvo radību pasauli pēta mikrobioloģija
– zinātnes nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus. Apzīmējums
veidots no grieķu valodas vārdiem: mikros – mazs bios – dzīve logos – mācība.
Taču nav pareizi domāt, ka mikrobioloģija pēta visus
organismus, kurus grūti saskatīt ar "neapbruņotu aci". Galvenie
mikrobioloģijas pētījumu objekti ir baktērijas, rauga un pelējuma sēnītes,
kā arī vīrusi. Mikrobioloģija nenodarbojas ar tādiem mikroskopiskajiem
organismiem, kā eikariotiem piederošās mikroskopiskās aļģes un vienšūnas
dzīvnieki (amēbas u.c.), mikroskopiskas ērces u.c.
Lai labāk izprastu, kādēļ mikrobioloģija nodarbojas
tikai ar šiem organismiem, jāatkārto principi, pēc kādiem zinātnieki
vienojušies sakārtot vai sistematizēt visus dzīvās dabas pārstāvjus.
|
