[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]
[an error occurred while processing this directive]

Mikroorganismi – tas ir labi vai slikti ?

Daudzi cilvēki uzskata, ka mikroorganismi mums nodara tikai ļaunumu radot dažādas slimības, bojājot pārtikas produktus un citus materiālus (ēkas, mēbeles, grāmatas apģērbu), traucējot augt un samazinot ražu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Īstenībā cilvēka vajadzībām kaitīgi un traucējoši ir aptuveni 4% no mikrobiem. Ir arī mikrobi, kuri ir labvēlīgi un pat nepieciešami mūsu pastāvēšanai. Ir mikrobi, kuri palīdz stiprināt mūsu veselību, gremošanas traktā palīdz pārstrādāt un uzņemt barību, palīdz cīnīties pret slimībām un iegūt medikamentus, uzlabo lauksaimniecības kultūru ražu, palīdz cīnīties pret kaitēkļiem un konservēt pārtikas produktus, attīra apkārtējo vidi no sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem.

Labais

Biomasas veidošana, no kuras barojas daudzi citi, lielāki organismi. Baktērijas savā starpā ļoti atšķirīgas pēc šūnā notiekošo bioķīmisko reakciju veida un iespējām. Tāpēc baktērijas var augt, baroties un iegūt enerģiju no savienojumiem, kurus citas dzīvās būtnes uzturam nespēj izmantot.

Zilaļģes (tās sauc arī par ciānbaktērijām) līdzīgi augiem un daudziem protistiem spēj saules gaismas enerģiju pārveidot ķīmiskās enerģijas veidā, padarot to pieejamu dzīvajiem organismiem, kuri nespēj veikt fotosintēzi.

Sēņu valsts pārstāvji – daudzas makroskopiskās cepurīšu sēnes, maizes raugs lietojami arī cilvēka uzturā.

Citiem dzīvajiem organismiem neraksturīgas bioķīmiskās reakcijas

Spēja noārdīt ļoti plašu ķīmisko savienojumu spektru. Tā rezultātā aug pašu mikroorganismu biomasa un apkārtējā vidē esošie savienojumi tiek pārveidoti formās, kuras izmantojamas arī citiem dzīvajiem organismiem. Piemēram, mežā atnācis kārtējais rudens, kokiem birst lapas, šī gada lapas, bet pērnā rudens lapas mēs vairāk neredzam, vai atrodamas tikai pērno lapu nožēlojamas paliekas. Pa vasaru mikroorganismi labvēlīgos apstākļos (mitrumā un siltumā) noārdījuši lapas, veco zāli, ilgākā laikā arī vēja lauztos zarus un vētras izgāztos kokus. Ja mēs pavērojam pilsētu daudzstāvu namu pagalmus, tad redzam, ka dienas laikā ar pārtikas un sadzīves atkritumiem piepildās vismaz viens atkritumu konteineris, kura tilpums ir vismaz 1 m3. Gadā tas nozīmē vismaz 365 m3 no katra pagalma. Un ja to pareizina, teiksim, ar Rīgas pastāvēšanas 800 gadiem, tad tas ir gandrīz 300 000 m3. Un cik Rīgā ir šādu pagalmu, kuri katru dienu dod pa m3 atkritumu? Arī šos atkritumus palīdz noārdīt mikroorganismi. Ja tas nenotiktu, tad apdzīvoto Zemes daļu klātu vienas vienīgas atkritumu un organismu atlieku grēdas.

Vēl lielāka ir baktēriju nozīme videi kaitīgu vielu noārdīšanā. Piemēram; mūsu patreizējās dzīves neatņemama sastāvdaļa – naftas produkti. Nonākot augsnē vai ūdenī tie īsā laikā nonāvē gan augus gan dzīvniekus un vidi padara dzīvības procesiem neizmantojamu. Izrādās, ka tomēr pastāv dažas baktēriju sugas, kuras spēj pārveidot un noārdīt naftas produktus, tādejādi attīrot un atveseļojot saindēto augsni un ūdeņus.

Slāpekļa fiksācija. Lai dzīvajā dabā notiktu normāla vielu aprite, piemēram, aminoskābju un proteīnu sintēze, nepieciešams slāpeklis. Daudzi organismi bioķīmiskajās reakcijās spēj izmantot nitrātu vai amonija sāļu veidā esošo slāpekli, bet neskatoties uz lielajām rezervēm (slāpeklis veido vairāk kā 2/3 no atmosfēras gaisa tilpuma) atmosfēras slāpekli, kurš pastāv molekulu veidā, nespēj izmantot ne augi ne dzīvnieki. Tās ir tikai dažas baktēriju sugas, kuras spēj inertās, gaisā esošās N2 molekulas ieslēgt ķīmisko slāpekļa savienojumu formā. Šīs baktērijas atvieglo lauksaimnieku darbu, samazinot slāpekļa papildmēslojuma nepieciešamību kultūru laukiem. Slāpekļa mēslojumu ražo ķīmiskā rūpniecība, pamatā arī izmantojot gausa slāpekli, taču dažādu slāpekļa savienojumu sintēze no inertā N2 ir energoietilpīgs un līdz ar to arī dārgs process.

Hemosintēze. Parasti dzīvie organismi par enerģijas avotu izmanto ķīmisko enerģiju, kura iegūstama no organiskajiem savienojumiem (ogļhidrātiem, proteīniem, taukiem) fotosintezējošie organismi spēj izmantot arī gaismas enerģiju. Tikai starp baktērijām atrodami pārstāvji, kuri spēj izmantot neorganisko savienojumu ķīmisko enerģiju. Pateicoties šo mikroorganismu (dzelzs baktērijas, sēra baktērijas) dzīvības procesiem attiecīgie savienojumi uzkrāti un dažviet veido atradņu cienīgas iegulas.

Ir mikroorganismi, kuri mūs pasargā no citu mikroorganismu radītām slimībām. Visur esošie mikroorganismi dzīvo arī uz mūsu ādas un vairākos ķermeņa dobumos. Tos sauc par ķermeņa normālo mikrofloru. Šiem mikroorganismiem ir izveidojušies pielāgojumi, ar kuru palīdzību tie aizsargā savu dzīves telpu un līdz ar to arī mūsu ķermeni no citiem, nereti patogēniem, t.i. slimības radošiem, mikroorganismiem.Kā piemēru var minēt dažas rauga sēnīšu candida radītās ādas slimības, kuras sauc par kandidozēm. Raksturīgi, ka vairākas kandidozes attīstās cilvēkiem, kuriem kāda iemesla dēļ (piemēram, spēcīga un ilkstoša antibiotiku terapija) novājināta normālā ķermeņa mikroflora.

Ir augu valsts pārstāvji, kuru sēklu dīgšanai, normālai augšanai un attīstībai nepieciešama mikroorganismu, gan baktēriju gan sēņu līdzdalība.

Pateicoties bioķīmisko procesu īpatnībām un spējai ātri augt un vairoties, daudzi mikroorganismi tiek izmantoti mikrobioloģiskajā rūpniecībā vai pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiskajos procesos. Piemēram ar mikroorganismu palīdzību notiek:

piena produktu pārstrāde – tiek iegūts sviests, siers, kefīrs, jogurts, acidofilīns, biezpiens, paniņas;

  • mīklas raudzēšana maizes cepšanai;
  • dārzeņu skābēšana un marinēšana (kāposti, gurķi, tomāti u.c.); http://www.bact.wisc.edu/lindquistjohn/applkraut.html – kāpostu skābēšana.
  • melnās tējas, kafijas un kakao pupiņu apstrāde;
  • tiek iegūtas pārtikas piedevas un ķīmiski savienojumi – etiķskābe, pienskābe, citronskābe, etilspirts, metilspirts, acetons;
  • vairāku medikamentu ieguve – antibiotiskās vielas, vitamīni;
  • ādu apstrāde.

Sliktais

Visur esošie mikroorganismi, atrodot sev labvēlīgus apstākļus, var savairoties arī tur, kur mums tas nav vēlams ne tikai saražojot savu biomasu, bet arī ar savu dzīvības procesu bioķīmiskajām reakcijām pārveidojot vides ķīmisko sastāvu, struktūru īpašības u.c.. Pie šādiem nevēlamiem procesiem var pieskaitīt:

Pārtikas produktu bojāšanos (pūšanu), mikrobiālo toksīnu sintēzi un izdalīšanu pārtikas produktos, tādējādi bojājot pārtikas produktu izskatu, padarot tos nelietojamus uzturā vai pat bīstamus veselībai.

Ir mikroorganismi, kuri, dzīvojot uz cilvēka ķermeņa ādas vai ķermeņa dobumos piedod ādai un elpai nepatīkamu aromātu, rada zobu bojāšanos.

Mikroorganismi ir par iemeslu daudzām augu un dzīvnieku, tai skaitā arī lauksaimniecībā izmantojamo, slimībām.

Lapu atjaunoja Mārtiņš Pētersons
EU ESF LU LU BF Latvijas Daba 28.02.2008